Aleksandra Čaka dzejoļa "Nojauta" analīze

A. Čaks latviešu literatūras vēsturē tiek vērtēts dažādi. Viņa konkrētība tiek apbrīnota. Viņa dzejā tiek savienots glītais un neglītais, jaukais un nejauko, un tas viss tiek apvienots vienotā poēzijā. Šis elēģiskais A. Čaka dzejolis ir tapis 1927. gada 22.februārī, tātad divdesmito gadu Rīgā.
Divās kvartās ieslēgtais dzejoļa liriskais “Es” ir drūmu domu, kur drūmo domu tēls it kā tiek personificēts: “..drūmās domas / Stāvēs klāt..”, pārņemts par to, ka nespēj rast mieru un aizmirst senās sāpes, bet tās visu laiku atgriežas. Liriskais “Es” labprāt aizietu aizbēgtu no tām pavisam, uz mirkli aizbēgt no ikdienas, lai nebūtu par šīm sāpēm jādomā. …