Teksts rosina pārdomas par kādreiz eksistējušu sabiedrībā valdošu sistēmu, kura diemžēl, kā lasot atskārtu, paralēli eksistē arī šodienā. Rodas apcere par mūsdienās pastāvošiem sabiedrības uzskatiem, kā dzīvot dzīvi. Arī šodien masu mediji ir pilni ar instrukcijām, kā pareizi dzīvot, ko pirkt, kas pašlaik ir modē, pastāv „aklas dzīvošanas inerce”. Padomju varu tikai ir aizstājušas vispasaules korporācijas, kas tiecās pārvaldīt un virzīt cilvēku prātus uz kādu noteiktu produktu. Citātus no romāna mierīgi var attiecināt arī uz mūsdienām.
„Mantas viņš iegādājās tāpēc, ka tās jau bija kolēģiem. Par laimi, nepieciešamas mantas, jo kolēģi dzīvoja racionāli. Bērzs domāja, ka āra pasaulē viņš biežāk nekā savas domas izmantoja gatavas receptes un šablonus.
Vajadzēja interesēties tikai par šauri profesionāliem jautājumiem, ieliekot tur visu domas un enerģijas bagātību, bet pārējos jautājumos izmantot jau trafaretās un šablonētās atbildes, tad panākumi bija droši un neveiksmes izslēdzās pašas no sevis.”
Tekstā bieži izmantots vērtību, brīvības, aiziešanas, laimes motīvs. Darbs liek paskatīties uz dzīvi no neierasta skatupunkta. Ja nu viss, kas mums pieder, nekam nederētu? Ja viss kādā situācijā būtu bezjēdzīgs?
„Nauda? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu? Vai ēdienu?”…
