Lai veiksmīgi varētu uzrakstīt šo darbu, uzskatu, ka ir nepieciešams uzzināt nedaudz vairāk par Akvīnas Toma dzīvi. Viņš ir dzimis 1224. gadā dižciltīgā ģimenē Roka-Sekā. 4 gadus mācījies Neapoles universitātē. Alberts Lielais par viņu izteicās: “Mēs saucām brāli Tomu par mēmo vērsi, bet es jums saku, ka vienu dienu viņu klausīs visa pasaule.” Pirms dažiem desmitiem gadu, šis citāts būtu bijis pareizs, taču mūsdienās attīstās ļoti daudz organizāciju gan reliģisku, gan ne tik ļoti. Taču svarīgi ir tas, ka kāds, kurš dzīvojis pirms 800 gadiem ir precīzi raksturojis mazliet jau vēsturē iegājušu, bet tomēr mūsdienu situāciju.
Kā jau kādā darbā rakstīju, es regulāri apmeklēju baznīcu, man, šķiet, ka es tik daudz zinu. Bet vai tas tā ir?
Šajā darbā centīšos pateikt un pamatot, ko es saprotu un kādas asociācijas par katru no atziņām man rodas, taču es saprotu, ka tas nav tik viegli, kā šķiet no malas. Zem vārda filozofēšana slēpjas, kas daudz dziļāks, un man šķiet, ka līdz šim es to vēl pienācīgi nebiju sapratusi, taču kā teicis izcilais grieķu filozofs Heraklīts: ”viss plūst un viss mainās”. Un ir pienācis laiks iemācīties kaut ko jaunu. Kāpēc, lai tā nebūtu filozofēšana par izcila vīra Akvīnas Toma dzīves laikā paustajām atziņām.
Kā jau katru dienu ieejot internetā atveru delfu forumu. Tur ir rakstīts:” Japāņu izgudrotāji ir nākuši klajā ar savu jaunāko izgudrojumu- ‘’plastmasas mājdzīvnieku- zaķīti’’, kas klausīs savu īpašnieku uz vārdu un atvieglos saimnieka ikdienu. No rīta plastmasas zaķītis mīļi palocīs savas krāsainās austiņas, atskaņos kaitinošā modinātāja zvana vietā jūsu mīļāko melodiju, un pastāstīs jaunākās ziņas. Kamēr jūs stāvēsiet pie skapja un domāsiet ko vilkt mugurā, zaķītis jums pavēstīs laika ziņas. Pēc darba zaķītis jūs mudinās doties uz trenažieru zāli, nevis nīkt pie televizora, neēst pēc 18:00 un 22:00 doties gultā. Īpaši mīlošiem saimniekiem būs iespējama zaķīti ‘’saprecināt’’ ar jūsu drauga zaķīti.”…