Secinājumi
Zinātnes vidē ambīcijas, savstarpējā konkurence, vēlme pēc atzinības un tiekšanās atklāt ko jaunu ir tikpat izteiktas kā sportā gūt labus rezultātus vai biznesā daudz pelnīt.
Tādēļ ētisku dimensiju esamība sagatavo studentus, potenciālos zinātniekus, lai viņi spētu risināt sarežģītas situācijas racionālā, profesionālā veidā.
Tiem, kuri neplāno kļūt par zinātniekiem, svarīgāks ir cits faktors. Mācīšanās ir formalizēta zināšanu apguve, kas pieprasa iekļaut domu noteiktā stilistikā. Mācību process pagaidām vēl ir standartizēts, tādēļ tiem, kas mācās, reizēm jāpiespiež sevi iedziļināties tēmās, par kurām nav intereses. Vai šajā procesā izdodas saglabāt zināšanu apguves prieku? Reizēm tas var būt būtiskāk par godīgumu. Varbūt tieši nomērdētais prieks ir galvenais iemesls, kādēļ pastāv akadēmiskais negodīgums? Noslēgumā kāda nu jau pieauguša skolēna stāsts par to, cik grūti pēc skolā pavadītā laika bija atgūt prieku par pasaules izzināšanu un jaunu lietu apgūšanu.
“Es bastoju matemātiku, lai mācītos programmēt. Bastoju fizklutūru, lai skrietu, rāptos kokos un mācītos, kā mest kūleņus uz asfalta un nesavainoties. Bastoju latviešu valodu un literatūru, lai paliktu mājās, lasītu grāmatas un rakstītu savus stāstus. Bastoju angļu valodu, lai ar vārdnīcu rokā tulkotu Sim City 2000 virtuālo avīžu rakstus. Bastoju mūziku, lai mācītos spēlēt ģitāru.
Rezultāts?
Atzīmes virs vidējā, domrakstu un diktātu kontroldarbos es pelnīju naudu, palīdzot čaklajiem un sekmīgajiem bērniem pareizi salikt komatus un man nekad nebija tik daudz īslaicīgu draugu, kā īsi pirms angļu valodas vai informātikas kontroldarbiem.
…
