Beidzot vidusskolu, cilvēks ir nostādīts izvēles priekšā – vai turpināt mācības augstskolā vai nē? Sākumā liekas, ka ir tikko kā pabeigti 12 mācību gadi skolā, sākusies lielā dzīve, kad var veidot karjeru, patstāvīgi dzīvot, un par augstskolu tāpat ir jāmaksā ļoti liela naudas summa.. un daudzi jaunieši izvēlas nestāties augstskolā, lai arī tajā brīdī varbūt nepadomā, ka par izglītību samaksātā nauda nāks atpakaļ vairakkārt. Jauniešiem gribas visu uzreiz - savu dzīvi, meiteni, puisi, savu mašīnu un pilnīgu neatkarību. Reizēm grūti sabalansēt, kur atrast to robežu starp mācīšanos un strādāšanu. Tagad skaitās ļoti moderni, beidzot vidusskolu, dāvanā saņemt auto ar autovadītāja apliecību. Jaunieši steidz dzīvot, neizbaudot visu, ko viņiem piedāvā jaunība, brīvība, neizbauda sajūtu, kad nav nekāda pienākuma. Izlasot rakstu par lauku vidusskolām, var tikai piekrist tam, ka gan pamatskolas, gan vidusskolas beidzēji grib ātrāk sākt izbaudīt brīvo dzīvi. Viņi paziņo vecākiem, ka grib pārmaiņas, un iet prom no pagasta skolas. Prāta darbs tas nav - to pašu izglītojošo programmu apgūt cita pagasta skolā. Reizēm rezultāts ir visai riebīgs, jo jaunieši neprot rīkoties ar brīvību.1
Gan vidējā, gan augstākā izglītība nav obligāta, jaunietim ir jābūt personīgajai motivācijai, lai turpinātu mācības. …