Vidzemes jūrmalas pašā nostūrī pie Igaunijas robežas atrodas skaista un klusa mazpilsēta –Ainaži, kas sevī glabā bagātīgu vēsturi. Agrāk tur, purvainu mežu ieskauts, atradies sens lībiešu ciems, kas esot bijis tik vientuļš, ka lībiešu zvejnieki savā valodā to arī tā nosauca – Ainagi, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē vientuļais. Vēlāk šo ciemu sāka saukt par Ainažiem. Savukārt Igaunijas pierobežā Ainaži tiek dēvēti par Heinasti.
20.gs. sākumā boļševiki uzbruka Ainažiem un ciemats tika izpostīts. Ainažiem cīņā pret boļševikiem palīdzēja igauņu karaspēks. Brīdī, kad ciems kļuva brīvs no iekarotājiem, tad Latvija un Igaunija sāka sarunas par savstarpējās robežas nospraušanu. Tā kā Latvijas un Igaunijas valdība nespēja vienoties kurai paturēt cietušo Ainažu miestu, tad tika izveidota kopīga komisija. Komisijā bija divi pārstāvji no katras valsts, bet par vadītāju izraudzījās Lielbritānijas pārstāvi. Viņš Ainažos sarīkoja iedzīvotāju nobalsošanu. Tolaik Ainažos dzīvoja 1054 latvieši un 486 igauņi. Balsot varēja tikai zemes īpašnieki, tādi bija 118 latvieši un 67 igauņi. …