Ainava kā daba, kā mājoklis, kā problēma

Kas ir tas, kas mūs ieskauj katru dienu? Tas, kur pavadām lielāko savu dzīves laiku uz Zemes? Tā ir ap mums. Spogulis visām mūsu darbībām, katrai mūsu kustībai. Tā ir ainava. Ainavas jēdzienu nevar pavisam konkrēti definēt. Man ainava ir kā daba, kā mājoklis man un visiem cilvēkiem. Šodien ainava manā skatījumā ir kļuvusi par problēmu. Skatoties uz ainavu, es vispirms redzu skaistu dabu. Tikai pēc tam es aizdomājos par to, ka šī pati ainava ir kā mājoklis cilvēkam. Savukārt, tur, kur ir cilvēks, nevar iztikt bez problēmām. Šeit parādās ainavas kā problēmas jēdziens.
Cilvēks savā evolūcijā ir gājis tālu ceļu. Ielūkojoties pagātnē, varam secināt, ka cilvēks un daba iet roku rokā. Cilvēks varbūt nebūtu attīstījies tik tālu, ja daba nebūtu sniegusi viņam šādu iespēju. Agrāk cilvēks un daba bija kā vienots veselums. Laikam ejot, mēs esam attālinājušies no šīs pirmatnējās burvības. Cilvēks vēro ainavas caur logiem, caur televizora ekrānu, caur fotogrāfijām, pastkartītēm. Cilvēks vēro dabu. Dabu un tās skaistās ainavas. Ejot savu evolūcijas ceļu, cilvēks dara arvien jaunas un elpu aizraujošas lietas. …