Ievads
Rupji ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi pārsvarā gados jaunu vīriešu izpildījumā redzami ik uz soļa. Sastrēgumu apbraukšana pa pretējo joslu, ceļa nedošana, brutāla iespraukšanās joslā priekšā citiem autovadītājiem, pagriezienu nerādīšana un to veikšana no nepareizās joslas – šīs ir tikai dažas no agresīvas braukšanas pazīmēm. Skumji, ka šāda uzvedība kļuvusi par gluži ierastu parādību uz Latvijas ceļiem. Kopš 2004. gada jūlija par agresīvu braukšanu jāmaksā naudas sods (līdz pat 200 latu), kā arī soda punkti. Ceļu policijas statistika liecina – lai arī šādu pārkāpumu skaitam ir tendence samazināties, ik gadu par agresīvu braukšanu tiek sodīti simtiem autovadītāju, visvairāk tieši galvaspilsētā. Agresīvas braukšanas stils uzskatāms par cilvēcisko attiecību veidošanas spoguli. Rupji pārkāpjot vai vispār ignorējot ceļu satiksmes noteikumus, šie autovadītāji izrāda klaju necieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem. Latvijas šoferu bravūrīgais stūrēšanas stils ir iemantojis bēdīgu slavu arī ārpus valsts robežām. Tas liek aizdomāties par sabiedrības uzvedības kultūru kopumā. 21. gadsimta diktētajā steigā cilvēki kļuvuši ļoti egocentriski. Katrs domā tikai par savām interesēm: ka tik es paspētu, ka tik es būtu pirmais. Par vienu no neadekvātas braukšanas iemesliem uzskatāma atkarība no riska. Cilvēki alkst asu izjūtu, aizmirstot, ka šofera sēdeklis automašīnā kopējā satiksmes plūsmā nav īstā vieta, kur šīs alkas piepildīt. Neiztrūkstoša Latvijas autovadītāja psihes sastāvdaļa ir pašapliecināšanās tieksme. Fizisku vai psiholoģisku nepilnību radīti mazvērtības kompleksi tiek pārvarēti, traucoties milzīgos un jaudīgos spēkratos, ignorējot jebkādus ceļu satiksmes vai normālas uzvedības noteikumus.
…
