Liekas, ka mēs, cilvēki, radības kronis, Homo Sapiens, esam uz šīs pasaules ļoti ilgu laiku un esam attīstījušies un atklājuši ļoti nozīmīgas lietas un svarīgus atklājumus. Taču, ja salīdzina, cilvēku attīstību no australopiteka līdz Homo sapiens, kas arī esam mēs, ar pulksteņa stundu, tad šis Cilvēks Saprātīgais pastāv tikai 1 minūti. Šīs 1 niecīgās minūtes ir paveikts tik daudz, bet tas, pēc manām domām nenotiktu, ja ne mūsu senči nebūtu atklājuši vai iemācījušies, ļoti vienkāršas tagadnes cilvēkam, lietas, kuras virzīja cilvēces attīstību kā revolūcija. Un šīs lietas, pēc manām domām, ir: valoda, uguns, lauksaimniecība.
Liekas tik vienkārši: valoda. Katrs cilvēks zina savas tautas valodu, ir tik ierasti sarunāties savā starpā par jaunāko politikā, ieteikt kādam labu padomu, pamācīt mazāko, skaidri noformulēt savu domu, bet, iedomājieties, ja valodas nebūtu. Neviens, es uzsveru, neviens nevarētu ne pateikt, ko domā vai paprasīt kaut vai glāzi ūdens. Viss, gan tirdzniecība, gan sarunas notiktu ar ķermeņa un zīmju valodas palīdzību. Būtu situācija apmēram kā Bībelē aprakstītajā Bābeles torņa celtniecībā- neskaidras skaņas un pirkstu palīdzība, lai pateiktu, ka uz galvas krīt akmens. Nav valodas, nav arī mūzikas, kas palīdz cilvēkiem atpūsties, atslābināties un justies labi. Bez valodas neattīstītos arī rūpniecība, pasta darbība, televīzija, varētu pat teikt, ka mēs dzīvotu alās, jo nebūtu iespējams saskaņot māju celšanas plānus, katrs celtu ko citu. Celtniecība būtu iespējama tikai viena cilvēka personā, tātad nekas dižs no tā nesanāktu. Vislabākais būtu iedomāties akmens laikmeta cilvēku, mēs bez valodas būtu tieši uz tāda attīstības līmeņa. Šo iemeslu dēļ valodu ievietoju, tā teikt 1. sava aizvēstures atklājumu topa vietā.
Tālāk seko uguns. Jūs teiktu, kas tas par atklājumu, paņem šķiltavas vai sērkociņus un uguns atklāta. Tomēr viss nav tik vienkārši aizvēstures cilvēkam. Uguns bija kā dievs, ciltīs bija pat īpaši cienījamie uguns uzturētāji- cilvēki, kas atnesa uguni no kāda zibens sasperta koka un rūpējās par to dienu un nakti, jo uguns bija svarīga senā cilvēka dzīvē tikpat ļoti kā pārtika un ūdens. Ar uguns palīdzību bija vieglāk medīt, jo apdedzināti šķēpi bija stiprāki un izturīgāki nekā parastie, neapdedzinātie.…