20. gadsimts nenoliedzami cilvēces vēsturē ir bijis ja ne visinteresantākais, tad pilnīgi noteikti viens no interesantākajiem un notikumiem bagātākajiem gadsimtiem, jo tieši šo simts gadu laikā pasaule ir mainījusies līdz nepazīšanai. Laukus, ciemus un mazas pilsēteles nomaina milzīgas metropoles, kuras mierīgi varētu saukt par betona džungļiem, noticis liels tehnikas progress, kas ir mainījis katra šīs planētas iedzīvotāja dzīvi. Visas mums tik pazīstamās ierīces, kas mums tik ļoti atvieglo dzīvi – telefoni, datori, mašīnas un citas iekārtas radušās ir tieši 20. gadsimtā. Mūsu domāšanas veids ir kardināli mainījies. Es esmu pārliecināts, ka 19.gadsimta cilvēkam pasaules uztvere bija daudz savādāka. Tomēr par spīti visam, kas atvieglo mums dzīvi, cilvēkam laikam jau pēc dabas vajag visu sarežģīt. Tāpēc līdz ar straujo progresu, arī negatīvas lietas notiek plašākos mērogos. To pierāda kaut vai ieroču attīstība – ja pirms 20. gs ierocis bija kāds primitīvs šaujamais, tad tagad tie ir attīstīti līdz tādam līmenim, ka masu iznīcināšanas ieroči aiz sevis atstāj milzīgas gruvešu kaudzes, paņemot līdzi tūkstošiem un pat miljoniem dzīvību. Visām lietām ir sava labā un arī sliktā puse, tāpēc vārds „progress” vienkārši nevar nozīmēt tikai labo. Progress sev nes līdzi arī neveiksmes un visa pasliktināšanos. Visticamāk, ka taisnība ir bijusi visiem vēsturniekiem, jo 20. gadsimts ir bijis gan attīstības, gan arī drausmīgu katastrofu gadsimts.