1939.gada rudens - 1940.gada vasaras notikumi Latvijā: vērtējums no starptautisko tiesību viedokļa

1939.gada 5.oktobrī Padomju Savienība piespieda Latviju noslēgt Savstarpējās palīdzības paktu, kas paredzēja militāro PSRS militāro karabāzu izveidošanu Latvijas teritorijā. Līgumā tika norādīts, ka PSRS atzīst Latvijas neatkarību un apņemas neiejaukties valsts iekšējās lietās. Turklāt abas puses apņēmās neslēgt nekādas savienības un nepiedalīties koalīcijās, kas būtu vērstas pret PSRS vai Latviju. Jāatzīmē, ka Krievija jau 1939.gada 23.augustā bija noslēgusi neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju, kuru slepenie protokoli paredzēja, ka Krievija jau darbojas aliansē, kas ir vērsta pret Latvijas neatkarību. Noslēdzot Molotova – Ribentropa paktu Maskava pārkāpa 1928.gadā noslēgto Briāna – Keloga paktu, kurā bija noteikts aizliegums izmantot karu kā starptautisku strīdu izšķiršanas un nacionālās politikas īstenošanas metodi. PSRS kā Tautu savienības dalībvalstij bija jāievēro šī starptautisko publisko tiesību norma.
1940.gada 15.jūnija agrā rītā PSRS militārpersonas veica provokatīvu agresijas aktu pret Masļenku ciema robežsargu mītni. Uzbrukuma rezultātā tika nogalināti 3 robežsargi un 2 civiliedzīvotāji. …