1933. gada 24.aprīļa Sodu likuma iespējamā piemērošana mūsdienu Latvijā

Pielagojoties valsts īpatnējiem apstākļiem, un, respektīvi – grozot, atcelot vai apvienojot noteiktos pantus atbilstoši sabiedrībā pastāvošajai situācijai, mūsdienu Krimināllikums ir palicis īsāks par savu vēsturisko priekšteci, pamatā joprojām saglābājot 1933. gada Sodu likumā piedāvāto sodu sistēmas ideju. Tomēr, kā ir zināms, likumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem, kas Krimināllikuma gadījumā ir Satversme un starptautiskie līgumi. Svarīga starptautisko cilvēktiesību līgumu iezīme ir tā, ka tiesības tiek piešķirtas indivīdiem, bet valstij tiek uzlikti pienākumi šīs tiesības nodrošināt. Tā, piemērām, tādas īpatnējās soda sankcijas kā spaidu darbi ar važu izmantošanu piemērošana būs pretrunā ar Satversmes 95. pantā noteikto. Arī 1948. gada ANO ietvaros pieņemtā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija satur tādas tiesības un brīvības, ka personas drošība, spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanas ar cilvēku aizliegums. Ņemot vērā visu augstāk minēto, var secināt, ka negrozītās 1933. gada sodu sistēmas izmantošana mūsdienu Latvijā nav iespējama ne tikai tās novecojuma dēļ vai arī saskaņā ar kādiem sabiedrībā nostiprinātājiem ētiskiem apsvērumiem, bet arī sakarā ar to, ka mūsdienu tiesību sistēmā tās paņemieni var tikt atzītas par prettiesiskiem un nelikumīgiem, balstoties uz augstākstāvošiem normatīviem aktiem.…