Vējš šūpo vareno liepu un ozolu lapotnes Tērvetes, Mežotnes, Kokneses, Turaidas pilskalnu pakājē. Tie stāv lepni, vareni, droši. Liekas, ka daļa no tiem varētu atcerēties manas tautas vēstures senākās ainas. Brīvi vīri un sievas veido savu likteni savā zemē. Viņi zina, ka to dara savas tautas nākotnes vārdā.
Kas ir tautas pašapziņa? Tas ir kas vairāk par vārdu. Tas ir jēdziens, kas prasa apliecinājumu ar darbību, ar rīcību, ar smagiem zaudējumiem un ieguvumiem.
Kā mana tauta ir veidojusi šo fenomenu – pašapziņu?
Nav iespējams izveidot jaunu, neatkarīgu valsti vietā, kur līdz šim tās nekad nav bijis, mierīgā ceļā. Ja tauta ilgstoši ir atradusies citu pakļautībā, tad nav iespējams mierīgas vienošanās rezultātā izveidot savu valsti. Par savu brīvību un neatkarību ir jācīnās, jo, diemžēl, vēsture ir pierādījusi, ka cilvēki ir nežēlīgi un nelabprāt atsakās no īpašuma, ko ieguvuši.
Latviešu tautai vēsturiski nekad nebija bijis iespējas nodibināt savu valsti. Latvijas teritorija gadsimtu gaitā vienmēr ir tikusi ierauta vienā karā pēc otra. Pēc katra kara šeit ir mainījušies valdnieki. Tas sākās jau 12., - 13.gs., kad šeit ieradās krustneši. Baltu grupas, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, nespēja vienoties kopīgā cīņā pret iebrucējiem, tādēļ zaudēja un bija spiesti pakļauties vācu kungiem. Pēc krusta kariem šeit izveidojās Livonijas valstiņas, taču 15.gs. arī Livonija sabruka tā paša iemesla dēļ – tā nebija izveidojusies par vienotu valsti, bet bija sadrumstalota. Tā Latvijas teritorijā vācu vietā šoreiz ienāca poļi. Tad nāca zviedri un krievi... No šiem vēsturiskajiem piemēriem uzskatāmi varam redzēt, ka galvenais, lai tauta varētu cīnīties ar ienaidniekiem, ir savstarpēja vienotība. Maza tauta var paveikt dižas lietas, ja tā apvienojas un izvirza sev kopīgus mērķus un ideālus.
Pēc 1.pasaules kara, kad Vācija bija kapitulējusi, bet Padomju Krievija vēl nebija paspējusi ienākt šeit, beidzot radās vienreizēja iespēja, kad latviešu inteliģencei apvienojoties un izveidojot Tautas padomi, tika proklamēta Latvijas Republika. Patiesībā pašu šo proklamēšanas aktu nemaz nevarēja uzskatīt par likumīgu, jo neviena valsts nebija atzinusi Latvijas neatkarību, taču tam bija milzīga nozīme tautas apvienošanā. Tā bija pirmā reize latviešu tautas vēsturē, kad tika apvienoti visi trīs vēsturiskie novadi. Šis simboliskais akts palīdzēja tautai beidzot sevi apzināties kā vienu veselu un apvienoties smagajām cīņām, kurās arī nākamo divu gadu laikā izšķīrās Latvijas liktenis.
Viens no visnozīmīgākajiem notikumiem latviešu tautas vēsturē notika 1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī, kad pēc daudziem gadu simtiem, kas pavadīti dažādu svešu kungu pakļautībā, beidzot tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts.
…