Pēc definīcijas liberālisms ir sabiedriski politiska kustība, kuras pamatā bija ideja par cilvēka pilnīgu brīvību visās dzīves jomās. Par liberālisma devīzi sākotnēji kalpoja Lielās Franču revolūcijas lozungs – „Brīvība, vienlīdzība, brālība!”, kas sevī iekļāva tādus liberāļu kustības pamatprincipus un uzskatus kā: katrai personai ir tiesības dzīvot savu dzīvi; katram cilvēkam ir neatņemamas dabiskās tiesības; dabiskās tiesības aizsargā privātīpašums, brīvs līgums, likumu vara; ģimene un privātīpašums veido sabiedrības pamatu; visām attiecībām cilvēku starpā jābūt brīvprātīgām; sabiedrības uzplaukumu nodrošina brīvais tirgus, brīvā tirdzniecība, brīva cilvēku pārvietošanās un miers u.c., kas savukārt precīzi simbolizēja un atēnoja uzskatu par to, ka dzimtbūšana nedrīkst pastāvēt un tā ir jālikvidē.
Dzimtbūšanas atcelšanas garais un ilgstošais process savu kulmināciju sasniedza tieši 19. gs. sākumā, kas sakrita ar laiku, kad liberālisma idejas pasaulē bija ļoti izplatītas un populāras. Šīs kustības idejas bija pilnīgi pretējas muižnieku uzskatiem, ka cilvēks piedzimst kā īpašums, kas piesaistīts savai darba vietai un kungam, atbalstot katra cilvēka kā indivīda tiesības, vienlīdzību un brīvību. Sākot ar apgaismības laikmetu, turpinot ar apgaismotā absolūtisma idejām, liberālisms laika gaitā izveidoja un apkopoja dažādus principus, pēc kuriem valdīja arī Aleksandrs I un daudzi citi zināmi tā laika un arī mūsdienu līderi, kuriem pateicoties mēs dzīvojam demokrātijā ar savu brīvību un savām tiesībām.
…