1789.gada Franču revolūcijas cēloņi un norises galvenie posmi

1795. gadā Konvents pieņēma jaunu satversmi, kura paredzēja, ka visiem pieaugušajiem vīriešiem, kuri māk lasīt un rakstīt, ir tiesības balsot, tas nodrošināja to, ka valsts vara īstenībā būs turīgo pilsoņu vara. Pirmās Francijas republikas brīvās vēlēšanas norisinājās 1797.gada martā. Tika izveidota Direktorija, kas sastāvēja no piecu cilvēku padomes. Nesaskaņu un veltīgu cīņu dēļ 1799.gada 9.novembrī Napoleons Bonaparts tika pasludināts par “pagaidu konsulu”. Viņš bija spēcīgs, tautas mīlēts vadonis, kurš nebija karalis un tas bija tieši tas, kas Francijai tajā laikā bija nepieciešams. Sjejess ar vārdiem :“Uzticēšanās no apakšas, vara no augšas” pasludina to, ka Francijā revolūcija ir beigusies.
Pateicoties franču revolūcijai kārtu sabiedrības Francijā tika likvidēta un tā vietā veidota nācija, kurā ietilpst visi Francijas iedzīvotāji, kuri ir vienlīdzīgi un kuriem ir vienādas tiesības. Franču revolūcijai ir liela nozīme nacionālisma ideoloģijas attīstībā Eiropā un citur pasaulē. Revolūcijas rezultātā baznīca zaudēja savu varu pār valsts politiskajiem procesiem, bija pamats laicīgās kultūras attīstībai kā arī sekmēja Francijas pasludināšanu par republiku.
Tika pārveidoti likumi, attīstīta kultūra un saimnieciskā darbība, tika uzlaboti cilvēku dzīves apstākļi. Franču revolūcija veicināja ne tikai Francijas, bet arī citu Eiropas valstu izaugsmi. Eiropas valstis, ņemot piemēru no franču revolūcijas, sāka uzlabojot savu valsts stāvokli.
…