16.janvāra Viļņas nemieru atspoguļojums portālā delfi.lv

Starptautiskā informācijas (un ziņu) plūsmas teorija.

Saskaņā ar Hamida Moulanas informācijas plūsmas teoriju, "(..) starptautiskā informācijas plūsma ir definējama kā vēstījumu kustība pāri nacionālajām robežām, divu vai vairāk nacionālu un kultūru sistēmu starpā.
Moulana raksta, ka starptautiskās informācijas plūsmas definīcijai vajadzētu ietvert gan nacionālo, gan starptautisko dimensiju. Šis termins tiek lietots, lai aprakstītu izpētes jomu, kas sastāv no ziņu pārnešanas informācijas un datu formā, pārnešanai notiekot caur indivīdiem, grupām, valdībām un tehnoloģijām, kā arī tādu institūciju pētīšanas, kas ir atbildīgas par šo ziņu pārbaudīšanu un popularizēšanu starp nācijām, tautām un kultūrām.
Ziņu plūsmu iedala trīs noteiktos modeļos. Pirmais ir „centra-perifērijas” modeis, kuru Johan Galtung ilustrēja savā darbā par imperiālisma struktūras teoriju. Modelis skaidro, ka pasaule sadalīta divās daļās: centra jeb dominējošajās valstīs un perifērijas vai pakļautajos reģionos. Galtung hipotēzi var raksturot četros apgalvojumus:
1. Pasaules preses sistēmā pastāv „centra” ziņu notikumu pārsvars;
2. Starp „centra” un perifērijas nācijām ziņu apmaiņā pastāv daudz lielākas pretrunas nekā tas ir starp „centra” nācijām.
3. „Centra” ziņas proporcionāli aizņem lielāku ārzemju ziņu apjomu „perifērijas” medijos nekā „perifērijas” ziņas parādās „centra” nāciju uzmanības lokā.
4. Pastāv relatīvi niecīga vai vispār nemaz ziņu apmaiņa starp „perifērijas” valstīm.
…