Reliģijai jau sākotnēji ir bijusi liela nozīme cilvēku uzskatu veidošanā. Tā vienmēr ir bijusi nozīmīga dzīves sastāvdaļa lielākajai daļai ticīgo un arī neticīgo cilvēku. Agrāk tās loma, protams, bija daudz svarīgāka un bija pat laiks, kad baznīca bija galvenā visās dzīves jomās, tāpēc cilvēkam rīcībā bija jāpakļaujas baznīcai un dažādiem reliģiskajiem uzskatiem, pat ja paša uzskati un vēlmes bija pavisam atšķirīgas.
Reliģija pati par sevi ir uzskatu kopums, kas attiecas uz ticību kaut kam svētam, dievišķam un pārdabiskam, kā arī morāle, paražas un rituāli, kas ar attiecīgo reliģiju saistīti. Tā kā reliģijas ir dažādas, uzskati, morāle un tikumi katrā no tām arī var atšķirties. Reliģijai ir svarīgs iespaids uz ētiku un morāli kā tādu. Reliģija spēj ietekmēt gan cilvēku domāšanu, gan rīcību, kurai pēc būtības vajadzētu būt ētiskai un atbilstošai vispārpieņemtajām morāles normām. Piemēram, kristietībā, kas ir viena no galvenajām reliģijām, bez gudrības, drosmes, mērenības un taisnīguma, tiek izcelti vēl tādi tikumi kā ticība, cerība un mīlestība. …