JŪRAS DZIESMA
Dienu pēc vietējo literātu apvienības Spalvas Brāļi stāstu krājuma iznākšanas Vilnis Selgu aizveda pie jūras.
– Brauksim, paklausīsimies, kā skan jūras dziesma! – viņš aicināja.
Selga klusēja. Kopš Agra nāves viņa nebija aizgājusi pie jūras.
Aizritējis jau vesels gads. Jūra vēl joprojām liekas biedējoša un neaptverama. Kā izlīgt ar milzīgo būtni? Manā apziņā tā līdzinās lielam nāves klēpi.
– Nu, ko tu klusē? – Vilnis turpināja. – Jūras dziesmu dzīves korī dziedam mēs visi. Tā nav tikai ūdens šalkoņa vien. Jūra ir arī cilvēki – dziedoši cilvēki. Iedomājies: tu stāvi Mežaparkā estrādē, un apkārt dziedātāju un klausītāju jūra. Jāņu zāles šalko kā milzīgi zaļi un ziedoši viļņi. Balsis, aplausi… Tu esi šīs jūras daļa. Selga, tava klusēšana – piekrišana. Es pēcpusdienā piebraukšu pie mājas.
Kad viņa sadūšojās kaut ko teikt, Vilnis jau bija projām.
Vēlā pēcpusdienā viņi staigāja gar jūras malu, vieni un netraucēti.
– Paskat, kā viļņojas – augšā, lejā, augšā, lejā … Vai cilvēkam neklājas tāpat? Vienmuļi nevar iet. Jo augstāk tevi dzīve uzmet, jo zemāk sviež. Bet – jo zemāk nosviež, jo ātrāk jāceļas augšā. Citādi aiziesi pa burbuli. Dzīve ir kustība. Tā ir kā dziesma – gan jautra, gan smeldzīga, gan paskaļa, gan klusa. Tikai vietām ieskanas tava mīļākā melodija.
– Tu esi ne tikai optimists, bet arī labs dzīves filozofs, – Selga sacīja.
Vai es savu dzīvi nevaru salīdzināt ar jūras vilni, kas pašreiz no lejas ceļas atkal augšup.
– Jā. Mans brālis Daumants bija tāds pats. Starp citu, Selga, es zinu par tavu un Daumanta draudzību. Kamēr tu gulēji slimnīcā, Irita, Daumanta meita, atbrauca mani apciemot. Viņa visu izstāstīja. Neuztraucies, Daumants Tai Saulē mums piedos!
Vilnis to pateica ātri un pārliecinoši. Selga nepaguva ienirt pārdomu dzīlē un iztēloties, kā viņš uztvertu šo ziņu.
– Tev jāizlīgst ar jūru, jāpiedod! Citādi būs grūti dzīvot tās malā. Tev ir jūras vārds – Selga. Vilnis īstajā brīdī mainīja sarunas tematu.
Pēkšņi uzpūta vējš. Viegla ūdens šalts pieskārās Selgas kājām, it kā sacīdama: piedod man. Un atplūda atpakaļ.
– Jā. Bet ko tas nozīmē?
– Selga ir dziļa vieta jūrā, tālu no krasta.
– Tev arī ir jūras vārds.
– Ir. Vilnis apzīmē jūras virsmas pacēlumu, kas kustībā pārvietojas, ceļas un plok,– vīrietis citēja kā no grāmatas.
Rietēja saule. Kaijas lidinājās pār viļņu galotnēm.
…
