Zvērinātu tiesu izpildītāju kompetence, to uzraudzība un kontrole Latvijā

Secinājumi
1. Tiesu izpildītāju institūts kopumā ir necaurredzams (tai skaitā takses) un piekļuve tam ir ierobežota. Neatkarīgi no tā, ka tiesu izpildītāju takses ir regulētas un noteiktas normatīvajā regulējumā, aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēkiem nav skaidrs tiesu izpildītāju gala aprēķins piespiedu izpildes procesā, jo nav pārredzams kā aprēķins tiek sastādīts.
2. Disciplinārlietās, kuras ierosinātas, pamatojoties uz kādu no Tiesu izpildītāju likumā 74.pantā noteiktajām darbībām (darbības pēc ieinteresēto personu lūguma), tiesu izpildītājiem nekad nav piemērots sods, bet komisijas lēmumos tiek norādīts, ka tiesu izpildītājam ir jāatsakās no konkrētās darbības veikšanas.
3. Trūkst normatīvais regulējums un IT sistēma kā Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uzraudzīt zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontā esošās naudas summas un kontrolēt izejošās naudas plūsmas. Izpildu lietu reģistrs nodrošina visu zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontos veikto naudas iemaksu un izmaksu atspoguļošanu, radot iespēju vienkāršāk konstatēt un izsekot naudas plūsmas un lielāku tiesu izpildītāju darbības caurspīdīgumu, tomēr tas pilnībā nenodrošina nepamatotu izmaksu bloķēšanu.
4. Tiesu izpildītāju likuma 83.panta 1.daļā noteiktajam par apgabaltiesu tiešo uzraudzību pār zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir tikai formāls raksturs, jo visas pārbaudes un revīziju veic Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tiesu izpildītāju likuma 83.panta 2.daļā noteiktais tiešās uzraudzības veids, kuru veic rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā, pamatojoties uz statistikas analīzes datiem Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2018.gadā, nav efektīvs.
…