Intelektuālais īpašums jau sen ieņem svarīgu vietu jebkura veiksmīga uzņēmuma darbībā un attīstītu valstu ekonomikā. Pasaulē ir daudz veiksmīgu piemēru cilvēka intelektuālā potenciāla pielietošanai un prāta darba komerciālai izmantošanai ievērojamu ienākumu gūšanai. Klasiski piemēri ir pasaulē bagātākais cilvēks Bils Geitss, slavens mūziķis Maikls Džeksons, rakstnieks Stīvens Kings, arī tādi uzņēmumi kā „Microsoft”, „Nokia” vai „The Coca-Cola Company”. Šie vārdi un nosaukumi mūsdienās ir pazīstami gandrīz ikvienam pasaules iedzīvotājam. Šo cilvēku īpašumi un šo pazīstamo brendu vērtība ir mērāmi daudzos miljonos dolāru un viena no šo panākumu atslēgām ir tieši intelektuālais īpašums.
Ņemot vērā intelektuālā īpašuma objektu augsto ienesīgumu un to specifisko, nemateriālo
dabu un līdz ar to vieglo pieejamību un neiespējamību tos fiziski nosargāt, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir plaši izplatīti visā pasaulē un arī Latvijā. Tie nodara ievērojamu mantisko kaitējumu gan atsevišķu tiesību subjektu ekonomiskām interesēm, gan arī atsevišķu valstu un globālai ekonomikai.
Attīstītajās pasaules valstīs jau sen ir sapratuši intelektuālā īpašuma ekonomisko nozīmi un tā efektīvās aizsardzības nepieciešamību. Arī Latvijā uzņēmēji arvien vairāk un vairāk pievērš uzmanību intelektuālā īpašuma potenciālam un līdz ar to izmanto arī intelektuālā īpašuma tiesību sniegtās iespējas, ieguldot intelektuālā īpašuma attīstībā savu radošo darbību un finanšu līdzekļus.
Lai atturētu subjektus no intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanas, ir svarīgi nodrošināt šo tiesību efektīvu aizsardzību, izmantojot dažādus tiesiskos rīkus un līdzekļus un paredzot par šo tiesību neievērošanu zināmu juridisku atbildību. Viens no juridiskās atbildības veidiem civiltiesisko attiecību ietvaros ir ar prettiesisku rīcību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.
Zaudējumu atlīdzināšana ir svarīgs civiltiesiskās atbildības veids par tiesību pārkāpumiem gan līgumisko, gan arī ārpuslīgumisko civiltiesisko attiecību ietvaros. Intelektuālā īpašuma tiesības pieder civiltiesību saimei, līdz ar to zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskā mehānisma efektīvai piemērošanai praksē ir tikpat svarīga nozīme arī intelektuālā īpašuma tiesību kontekstā attiecībā uz
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.
Intelektuālā īpašuma tiesības Latvijas tiesību sistēmā ir samērā jauna tiesību nozare, kura nepārtraukti attīstās un līdz ar to tai vēl nav izveidojusies stabila doktrinālā tradīcija un konsekventa tiesu prakse. Tas praksē izraisa dažādas problēmas un neskaidrības attiecīgo normatīvo aktu piemērošanā, ko vēl vairāk sarežģī arī intelektuālā īpašuma tiesību specifiskais raksturs.
Darba izpētes priekšmets ir zaudējumu atlīdzināšanas procesa problēmas un un īpatnības lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Konkrēti, tiek pētīts gan zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma teorētiskais pamatojums, gan arī šī tiesiskā mehānisma praktiskās piemērošanas problēmas.
Šī darba mērķis ir izpētīt zaudējumu atlīdzināšanas institūtu saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un šo tiesību pārkāpumiem, apskatot to gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta un atklāt būtiskākās īpatnības attiecīgo normatīvo aktu piemērošanā, ka arī paust autora viedokli par fiksēto problēmu atrisināšanas iespējām.
Lai sasniegtu augstākminēto mērķi darba izstrādes procesā tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: sniegt pārskatu par intelektuālā īpašuma tiesībām un to būtību; izanalizēt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma jēdzienu, aprakstot tā dažādas izpausmes; izpētīt zaudējumu jēdzienu un veidus,
ka arī to īpatnības intelektuālā īpašuma tiesībās; apskatīt svarīgākus normatīvos aktus, izdalot tās
tiesību normas, kas regulē attiecīgo jautājumu, ka arī izanalizēt šo normu piemērošanu praksē; uz tā pamata izdalot būtiskākās atziņas, izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus.
Par darbā izvirzīto hipotēzi var uzskatīt autora pieņēmumu, ka intelektuālā īpašuma tiesībās līdzās civiltiesību tradicionālajam zaudējumu atlīdzināšanas modelim pastāv arī vairāki citi zaudējumu atlīdzināšanas veidi, kam ir tikpat svarīga nozīme un pielietošanas iespējas attiecībā uz visiem intelektuālā īpašuma tiesību veidiem un objektiem.
Darba izstrādē tika izmantotas dažāda veida zinātniskās metodes, starp tām: empīriskās izziņas metodes, tādas kā salīdzināšana un analoģija; empīriski teorētiskās izziņas metodes, proti, analīze un sintēze, indukcija un dedukcija, modelēšana; teorētiskās izziņas metodes, izmantojot dogmatisko un sistēmisko pieeju; ka arī, protams, juridiskās interpretācijas jeb iztulkošanas metodes
(gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā un teleoloģiskā metodes).
Darba izstrādē tika izmantoti dažādi avoti – Latvijas zinātnieku un praktiķu grāmatas un
raksti, ārzemju (pārsvarā ASV un Lielbritānijas, ka arī Krievijas) speciālistu publikācijas,
starptautisko organizāciju (tādu kā, piemēram, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO)) izdotie materiāli, ka arī dažāda līmeņa normatīvie akti un publiski pieejamā tiesu prakse, dažādu Interneta vietņu materiāli, ka arī paša autora personīgā pieredze, vairākus gadus praktizējot intelektuālā īpašuma tiesību sfērā.
Darbs ir fokusēts uz zaudējumu atlīdzinašanas procesu ārpuslīgumisko (deliktattiecību) ietvaros, tāpat darbā netiek skartas morālā kaitējuma atlīdzināšanas problēmas. …
