Cilvēka veselības un labklājības pamats ir kvalitatīva dzīves vide. Pieaugot ekonomiskās attīstības tempiem, palielinās vides izpostīšanas un piesārņojuma apjomi. Šīs sekas skar gan dabas vidi, gan cilvēka veselību, gan ekonomiku.
Globāla mēroga pārmaiņas vidē veidojas summējoties daudzu vietēja rakstura darbību ietekmēm.
Latvijas ekonomikas energoietilpība, jeb enerģijas patēriņš uz iekšzemes kopprodukta vienību ir 2 līdz 3 reizes augstāks nekā Rietumeiropas valstīs. Energoefektivitātes uzlabošana Latvijā palīdzēs samazināt izdevumus, kuri saistīti ar energoresursu iegādi, patēriņu. Rietumvalstu pieredze liecina, ka līdz pat 70% no kopējā energoefektivitātes potenciāla var tikt sasniegti tieši gala patērētāju līmenī.
Energoefektivitātes pasākumu veikšana ir svarīga, jo tie uzlabo ēkas kvalitāti un pazemina iestādes izmaksas par apkuri un elektrību. Projekti bieži prasa samērā lielus sākotnējus ieguldījumus, un caurmēra bieži trūkst gan līdzekļu, gan informācijas projekta uzsākšanai. Tomēr projektu realizācija drīz atmaksājas no ietaupītām enerģijas izmaksām. Tāpēc šo pasākumu realizēšana palīdzēs samazināt izmešus, reizē cels sabiedrības apziņas līmeni par vides un enerģētikas jautājumiem.
Pašreiz aptuveni 70% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma tiek patērēts dzīvojamās un publiskās (sabiedriskās) ēkās. Pie tam, dzīvojamās un publiskās ēkās pieaug siltumenerģijas patēriņa īpatsvars attiecībā pret visu patērēto siltumenerģiju valstī .
Energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīga izmantošana. Energoefektivitātes pasākumu realizēšana palīdz samazināt izmešus un mazināt negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Energoefektivitātes pasākumu veikšana ir svarīga, jo tie uzlabo ēkas kvalitāti un pazemina iestādes izmaksas par apkuri un elektrību.
Pēdējos gados strauji pieaudzis atmosfēras piesārņojums. Jaunās Eiropas Savienības normas paredz bezkompromisu cīņu pret atmosfēru graujošā oglekļa dioksīda pārprodukciju. Samazinot siltumenerģiju, kas jāpatērē sasildot mājokli, tiks samazināta oglekļa dioksīda noplūde atmosfērā. Tādejādi iespējams samazināt ar katru gadu pieaugošo siltumnīcas efektu.
Veicot ēkas siltināšanas darbus un apkures rekonstrukciju tiek uzlabots ēkas mikroklimats. Piemērojot ekoloģiskās būvniecības principus iespējams uzlabot vispārējo ekoloģisko situāciju, jo samazinās fosilā kurināmā daudzums, kurš tiek izlietots ēku apkurei un līdz ar to samazinās kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā.
Tas kāda apkārtējās vides ekoloģiskā situācija būs nākotnē, atkarīgs no šķietami mazsvarīgo un nelielo problēmu risināšanas veida. Izstrādājot enerģijas taupības pasākumus, katrs pasākums ir rūpīgi jāizvērtē, lai varētu sasniegt pēc iespējas lielāku efektu. Tāpat kā katra ēka un projekts ir jāizskata individuāli, arī enerģijas taupības pasākumi jāizvērtē katrs atsevišķi, jo gan klimatiskie apstākļi, gan ēkas novietojums, iedzīvotāju daudzums, gan siltuma regulēšana var ietekmēt to efektivitāti.
Ieviešot enerģijas taupības pasākumus, jāievēro, ka ēkā izmainīsies enerģijas bilance un ka katrs nākošais pasākums kopējā enerģijas bilancē ienesīs izmaiņas.…
