Vizualizēšanas prasmju attīstība fizikas mācību procesā pamatskolā

Secinājumi:
1. Gan filozofi, gan psihologi, gan pedagogi uzskata vizualizēšanu par svarīgu sastāvdaļu skolēna attīstībā, darbībā. Tas ir viens no aspektiem, ar ko saskaras cilvēks visos savas dzīves posmos.
2. Literatūras avotos nav daudz informācijas par vizualizēšanu un par vizualizēšanas iemaņu attīstību.
3. Vairākums uzdevumu, kas iekļauti fizikas darba burtnīcās un mācību grāmatās ļauj attīstīt vizualizēšanas prasmi pirmajā – reproduktīvajā līmenī – 82%. Otrā līmeņa vizualizēšanas iemaņu attīstīšanas uzdevumu ir ļoti, maz – tikai 18%. Lai attīstītu vizualizēšanas prasmes trešajā – radošajā līmenī, ir nepieciešams patstāvīgi sastādīt uzdevumus vai meklēt tos papildus literatūrā.
4. Prasmi vizualizēt uzdevumu, tātad pilnībā to izprast, var izkopt kā jebkuru citu iemaņu. Dažiem bērniem tas notiek samērā ātri, dažiem – lēnāk, bet ar laiku katram bērnam izstrādājas vizualizēšanas iemaņas.
5. Lai skolēni varētu izkopt vizualizēšanas iemaņas uzdevuma izpildē, no skolēniem tiek prasīts patstāvīgs un nepārtraukts darbs, sākot no pašiem vienkāršākajiem uzdevumiem (reproduktīvais līmenis) līdz sarežģītākajiem uzdevumiem (radošās darbības līmenis).
6. Jā mērķtiecīgi attīstīt vizualizācijas prasmes, tad var panākt to, ka skolēni labāk un ātrāk apgūst jauno vielu. Tā kā attīstīta un izveidota vizualizācijas prasme ļauj brīvi pāriet no viena informācijas sniegšanas veida uz otru, tas saīsina ceļu pie izvirzītā uzdevuma izpratnes un risināšanas.
…