Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:919701
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    8
  FUNKCIONĀLĀ UN OPERACIONĀLĀ DARBĪBA    11
1.1.  Bāzes vadības standarti    12
1.1.1.  Automatizētās vadību sistēmas?    15
1.2.  Plānošanas sistēma MRP II    17
1.3.  Produkcijas funkcionālā dzīves cikla elementi    20
1.3.1.  CSRP pamatelementu apraksts    22
2.  ATVĒRTĀS SISTĒMAS    23
3.  VIRTUĀLĀS RŪPNĪCAS    24
3.1.  CORBA un CALS – tehnoloģijas, STEP standarts    27
3.2.  Konceptuālā projektēšana un konsultēšana    29
3.3.  PDM STEP Suite    29
3.5.  Loģistikas analīzes atbalsts    33
3.6.  Funkcionālā analīze    34
3.6.1.  Dzīves cikla izmaksu aprēķins    36
3.7.  Formalizēts tehnisko procesu apraksts    36
3.7.1.  Biznesa procesu automatizācija    37
4.  Intelektuālo rūpnīcu tehnoloģijas un metodoloģijas    38
4.1.  Uzņēmumu ražošanas darbības programmu-metodoloģiskais automatizācijas komplekss    38
4.2.  TURBO-tehnoloģijas    40
4.3.  Korporatīvā uzņēmuma informācijas sistēma    41
4.4.  Projekta ekonomiskie pamatrādītāji    44
5.  SCADA sistēmas pielietojums un piemēri    45
5.1.  Integrācija ar zemākajiem līmeņiem    46
5.2.  Sistēmas struktūra un funkcionēšana    48
5.3.  SCADA-pakešu FIX32 un iFIX pieredzes pielietošana Baltkrievijas metalurģijas rūpnīcā    49
6.  Aktīvo objektorientēto datu bāzes sistēmU BĀZĒTA Virtuālo rūpnīcu modelēšana    55
6.1.  Datubāzes pārvaldes sistēmas loma    55
6.1.1.  Rūpnīcas plānojums    56
6.1.2.  Tehnoloģija    56
6.1.3.  CAD (computer aided design)    57
6.1.4.  CAE (computer aided engineering)    57
6.1.5.  CAM (Computer Aided Manufacturing)    57
6.1.6.  FMS (Flexible Manufacturing System)    57
6.1.7.  Dator-integrēta ražošana    58
6.2.  Virtuālās rūpnīcas projekts    59
6.2.1.  3-rindu klienta servera arhitektūra    59
6.2.2.  Izpildlaika rūpnīcas modelēšana    59
6.2.3.  Datu straume ražošanas procesā    61
6.2.4.  Datu struktūras    61
6.2.5.  Likumu specifikācija    62
6.2.6.  Datubāzes    64
6.3.  Virtuālās rūpnīcas izveide    64
6.3.1.  Projekta/rūpnīcu konfigurācija. Konfigurācijas serveris    64
6.3.2.  Tipveida rūpnīcu/projektēta konfigurācijas    65
6.3.3.  Virtuālās rūpnīcas veidošana    66
6.3.3.a  Kontroles pielikums    66
6.3.3.b.  Mašīnu pielikums    67
6.3.3.c.  Palaišanas pielikums    69
6.3.3.e.  Javas interfeiss    69
6.4.  Sistēmas sinhronizēšana    70
6.4.1.  Sinhronizētāja interfeiss    70
6.4.2.  Notikumu pārraide    72
6.4.3.  Soļu izpildīšana    72
6.5.  Pielikumu testēšana    73
  Secinājumi    77
  Literatūra    80
Darba fragmentsAizvērt

Dotais darbs ir veltīts Virtuālo ražošanas sistēmu izpētei, to sastāvdaļu noteikšanai un precizēšanai, kā arī noteikto tehnoloģiju un standartu izvēlei un to ievešanai dzīvē. Sākumā virtuālo ražošanas sistēmas nosaukums var būt nesaprotams, kas saistīts ar šī termina neskaidrību. Tātad ir ražošana, attīstoties un modernizējoties, tai ir nepieciešams kaut kādu sistēmu ievešana, rodas tā saucamās ražošanas sistēmas, kas palīdz noteiktu ražošanas darbību izpildei, sistematizācijai un kontrolei. Attīstoties tālāk uzņēmumam kļūst nepieciešamās tādas ražošanas sistēmas, kas varētu vadīt ražošanu un sistematizēt no konkrētā vadības punkta – sekot ražošanas procesu norisei, palaist un apstādināt ražošanas procesu kārtā sistēmas punktā (vadīt katras mašīnas darbību), saņemt statistisko informāciju par visas sistēmas darbu, rezultātā modelējot šīs sistēmas darbu, uzlabot to. Rezultātā radās Virtuālas Ražošanas sistēmas, kas ir mūsdienīgo ražošanas sistēmu pamatlicēji. Attīstoties šīm sistēmās rodas sarežģīto notikumu un sastāvu ražošana, kas ļaus automatizēt un sistematizēt dažādas ražošanas darbības un veselu cehu un sistēmu darbību. Tās noved pie jaunās, modernas ražošanas rašanas, kas paceļ ražošanas procesu jaunajā līmenī, ražojot vairāk preces par to pašu laiku un paralēli palielinot to izstrādes kvalitāti.
Visu ražošanas sistēmu pamatā ir noteiktie bāzes vadības standarti (MPS, SIC un MRP) un plānošanas sistēmas MRP, CRP un jaunā šo sistēmu apvienošana MRP II (materiālo resursu plānošana) sistēma, kas deva pamatu tādiem mūsdienīgiem standartiem kā STEP (Standard for the Exchange of Product model data), CORBA (Common Object Request Broker Architecture), OPC (OLE for Process Control). Šie standarti arī tika pielietoti dažādo virtuālo ražošanas sistēmu radīšanai, tādu kā PDM STEP Suite, kas lieto tādas sistēmas, kā ERP, ILA, CAD/CAM/CAPP; SCADA, kas lieto ERP un MES sistēmas; vai Oracle JDeveloper, un daudz citu.
Darbā tika apskatīta virtuālo ražošanas sistēmu koncepcija, kas nodala šīs sistēma izstrādes robežas un nosaka kādas sastāvdaļās jāietilpst mūsdienīgā ražošanas sistēmā. Piemērām, PDM STEP Suit sistēmā, kas paredzēta izstrādājuma datu vadībai visā tās dzīves ciklā, ietilpst šādas funkcijas, kā dažādo datu vadība, loģiskās/kvalitātes datu analīze, darba plūsmu vadība, sadarbība ar tādām ražošanas sistēmām kā CAD (computer aided design), CAM (Computer Aided Manufacturing), ERP (Enterprise Resources Planning), datu apmaiņa starp sistēmas lietotājiem. Šai sistēmai tuvāk tika apskatīti LAA (loģistikas analīzes atbalsts) funkcijas, kas tiek virzītas uz patēriņu samazināšanu izstrādājumu DC (dzīves cikla) laikā; kā arī funkcionālas analīzes veidošanas principi (loģistikas struktūras funkciju (LSF) veidošana) Šī informācija ļauj atrast nepilnībās izstrādājumu konstrukcijā vai nepilnības pie LSF radīšanas. Šīs sistēmas pamatā ir CALS koncepcija, kas apvieno produkcijas dzīves cikla informācijas atbalsta tehnoloģijas un principus visās to stadijās, savukārt eksistē arī citas koncepcijas, tādas kā TURBO. Tā ir intelektuāla ražošanas metodoloģija, kas atšķīrās no CALS ar to kā tai klāt ir ražošanas zināšanu saņemšana, nodošana, uzkrāšana, attīstīšana un apmaiņa.
TURBO-tehnoloģiju principus iespējams pielietot jaunas paaudzes uzņēmuma ražošanas darbību automatizācijas sistēmu radīšanai, tas ir intelektuālo automatizācijas sistēmu radīšana (KIS- korporatīva intelektuālā sistēma) KIS uzņēmumi nodrošina paātrinātu izstrādājuma apstrādi, tehnoloģisko ražošanas sagatavošanu, operatīvu vadību un sērijveida izstrādājumu pasūtījumu grupas izgatavošanu.
Vienā no tādām KIS sistēmām ir SCADA (Supervisory, Control And Data Acquisition) – dispečeru vadības un datu vākšanas sistēma. Darbā tika apskatītas SCADA programmlīdzeklis КРУГ-2000, kā arī SCADA reālas rūpnīcas piemērs, kas lieto SCADA FIX32 un iFIX programmlīdzekļus. Lietojot šo sistēmu izdevās laideni pariet uz jaunām programmatūras versijām, mainīt sakāru kanālus un kontrollerus un pie tām viegli pāruzstādīt jau esošo DB iFIX uz jauno ievades-izvades draiveri.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties