Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Pedagoģija
Vingrošanas noslēguma vērtējums 7.-9.klašu skolēniem, izm...-
Vingrošanas noslēguma vērtējums 7.-9.klašu skolēniem, izmantojot pašnovērtējuma kartiņas
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 6 | |
I. | TEORĒTISKĀ DAĻA | 9 |
1. | Vērtēšanas process vēsturiskā un mūsdienīgā skatījumā | 9 |
1.1. | Vēsturiskais aspekts | 11 |
1.2. | Pedagoģiskais aspekts | 13 |
1.3. | Psiholoģiskais un filozofiskais aspekts | 15 |
2. | Pašnovērtējums mācību procesā | 17 |
3. | Vērtēšanas veidi sporta stundās | 20 |
4. | Mācību sasniegumu vērtēšanas nozīme, kritēriji, pamatprincipi un kārtība | 24 |
4.1. | Mācību sasniegumu vērtēšanas nozīme | 24 |
4.2. | Mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji | 25 |
4.3. | Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība | 27 |
5. | Atzīme, tās funkcijas plusi un mīnusi | 32 |
6. | Pusaudžu vecumīpatnību vispārīgs raksturojums | 35 |
II. | EMPĪRISKĀ DAĻA | 38 |
1. | Pētnieciskā darba organizācijas apraksts | 38 |
2. | Iegūto datu interpretācija un analīze | 40 |
2.1. | Skolēnu anketu datu apstrāde un interpretācija | 40 |
2.2. | Skolotāju anketu datu apstrāde un interpretācija | 47 |
2.3. | Pārrunās ar skolēniem iegūtie rezultāti | 51 |
2.4. | Pašnovērtējuma kartiņu rezultāti un to interpretācija | 52 |
Secinājumi | 54 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 56 |
Secinājumi
Maģistra darba izstrādes gaitā un analīzes rezultātā tika secināts:
1. Vērtēšana radās jau skolu pirmsākumos un laikā gaitā ir mainījušies vērtēšanas priekšnoteikumi, kam par iemeslu ir paņēmienu meklēšana objektīvākai un racionālākai skolēnu novērtēšanai.7-9.klases skolēni spēj veikt savas darbības pašnovērtējumu. Vērtēšana ir svarīga ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, mācību metožu pārbaudei, skolēnu zināšanu līmeņa noteikšanai un vecāku informēšanai par skolēnu sasniegumiem. Viena no vērtēšanas procesa sastāvdaļām ir pašnovērtējums, kas ļauj skolēniem pašiem novērtēt savas prasmes un iemaņas un kļūt par aktīviem vērtēšanas procesa dalībniekiem. Viens no veidiem, kā skolēnus iesaistīt vērtēšanas procesā ir pašnovērtējuma kartiņu izmantošana, kurā ir iekļauti, attiecīgās mācību vielas apguves kritēriji un skolēnu izvirzītie kritēriji.
2. Anketējot skolēnus un skolotājus secināju, ka atzīmei ir liela nozīme mācību procesā. Skolēniem, kā arī skolotājiem tā palīdz noteikt zināšanu līmeni noteiktos mācību priekšmetos. Skolotāji ar atzīmju palīdzību informē vecākus par skolēnu sasniegumiem mācībās, kā arī pārbauda izvēlēto mācību metožu efektivitāti.
3. Pētījuma gaitā tika izveidotas un aprobētas praksē skolēnu pašnovērtējuma kartiņas. Aprobējot praksē pašnovērtējuma kartiņas tika secināts, ka, lai mācību procesā efektīvāk varētu izmantot pašnovērtējuma kartiņas, to kritērijiem ir jābūt skaidri saprotamiem visu vecuma grupu skolēniem. Pašnovērtējuma kartiņas ir palīglīdzeklis skolotājam, objektīva vērtējuma izlikšanai skolēnam.
4. Iegūto datu analīze
4.1. Veicot pētījumu, anketējot skolēnus, un apstrādājot iegūtos rezultātus tika secināts, ka:
4.1.1. 49% skolēnu uzskata, ka atzīmes galvenokārt nosaka, zināšanu līmeni dažādos mācību priekšmetos;
4.1.2. 62% skolēnu uzskata, ka atzīmēm mācību procesā ir jābūt;
4.1.3. Pēc atzīmes saņemšanas 51% skolēnu pārdomā, kas un kā bija jādara savādāk, veic sava darba pašnovērtējumu;
4.1.4. ja skolēniem būtu iespēja novērtēt savas prasmes un iemaņas 52% skolēnu to labprāt darītu. Kā arī palīdzētu skolotājiem izvirzīt vērtēšanas kritērijus.
1.2 Analizējot skolotāju anketas, tika secināts:
1.2.1 Visbiežāk, vingrošanas stundās skolotāji izmanto tādus vērtēšanas paņēmienus, kā kriteriālā vērtēšana, un vērtēšana pēc punktu sistēmas, kas ir noteikta valsts pamatizglītības standartā;
1.2.2 Skolotāji dod skolēniem iespēju savas prasmes vai iemaņas novērtēt verbālā formā;
1.2.3 Pēc skolotāju domām efektīvākās vērtēšanas metodes ir:
a. Punktu sistēma;
b. Sīki izstrādāta vērtēšanas sistēma, ar vērtēšanas kritērijiem, kas būtu piemērota skolēniem ar dažādām psiholoģiskām, fizioloģiskām un fiziskām attīstības īpatnībām.
…
Attīstoties izglītības sistēmai dažādi ir izprasti mācību mērķi un izmantoti daudzveidīgi paņēmieni sasniegumu vērtēšanai. Pašlaik vērtēšanas sistēma Latvijā atrodas uz nenoteiktības robežas, jo nav īsti skaidrs, Kas? Ko? Kāpēc vērtē? Pirms sākt vērtēt vajag noskaidrot, kas var piedalīties vērtēšanas procesā tikai skolotāji vai arī skolēni. Skolās ir vērojams fakts, ka vērtēšanā ļoti bieži piedalās tikai skolotājs, līdz ar to zūd objektivitāte vērtējumam. Mainoties laikam, attīstoties lasītprasmei un rakstībai, skolēni tiek vērtēti pēc savām iemaņām un prasmēm- par to saņemot noteiktu vērtējumu, kas izteikts ciparu veidā, vērtējumā neiekļaujot skolēna attieksmi, darbu stundā, centību. Pašlaik vērtēšanas sistēma Latvijā ir nenoteikta, jo skaidri nav zināms vērtēšanas pamatojums. Nav vienotas vērtēšanas sistēmas. Nav vienas tādas vērtēšanas metodes, kas spētu apmierināt visus skolēnus un skolēnu vecākus. Izglītības speciālistu vidū pieaug vienprātība par to, ka ir nepieciešamas jaunas novērtēšanas metodes. Vērtējot skolēnus sporta stundās skolotāji nereti sastopas ar daudzām problēmām, kuras ietver sevī vērtēšanas metožu trūkums, kompetences trūkums, subjektivitāte, aizspriedumi, kas traucē objektīvam vērtējumam. Lai skolotājiem būtu vieglāk veikt vērtēšanu, šajā procesā jāiesaista skolēni, jo tādējādi tiks veicināta refleksija, skolotājs sadarbībā ar skolēniem varēs izstrādāt pieņemamu metožu sistēmu, piemēram, izmantojot pašnovērtējuma kartiņas Alternatīvo teoriju pārstāvji tādi kā, M.Montesori, Š.Amonašvilli piedāvā savas koncepcijas skolēnu sasniegumu vērtēšanā, kurā ietilpst bez atzīmju sistēma. Latvijas izglītības sistēmā novērtēšana ir procedūra, kurā nosaka skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu atbilstību mācību priekšmeta standartā noteiktajām mācību satura apguves ārējam prasībām. Neievērojot skolēnu centību, aktivitāti stundā. Šajā gadījumā vērtēšanas sistēma ir skolēna mācīšanos bremzējoša nevis veicinoša, jo skolēnam saņemot subjektīvu vērtējumu par darbību stundās, zūd pašvērtējums un motivācija nodarboties tālāk. Novērtēšanai būtu jāatbalsta un jāstimulē skolēnu refleksīva darbība. Skolotājam būtu jāpievērš lielāka uzmanība skolēnu pašnovērtējumam mācību procesā, skolēniem vajadzētu pašiem noteikt savas vājās un stiprās puses un tās pilnveidot.
- Dzimumaudzināšana pirmsskolas vecumā
- Sociālā pedagoga darbs ar bērniem, kuriem ir valodas sistēmas nepietiekama attīstība
- Vingrošanas noslēguma vērtējums 7.-9.klašu skolēniem, izmantojot pašnovērtējuma kartiņas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Burtu apguve 5 - 6 gadus veciem bērniem
Diplomdarbs augstskolai59
-
Izglītības loma nodarbinātības paaugstināšanā Latvijā
Diplomdarbs augstskolai64
-
Jaunākā skolas vecuma skolēnu uzvedības motivācija sākumskolā
Diplomdarbs augstskolai61
-
Mazbērna sociālā adaptācija pirmsskolā
Diplomdarbs augstskolai58
-
Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas konkurētspējas veicināšana
Diplomdarbs augstskolai55