Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tūrisms, viesmīlība
Viesnīcu un tūrisma padziļināta analīze-
Viesnīcu un tūrisma padziļināta analīze
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
I nodaļa. | Tūristu izmitināšanas uzņēmumu evolūcija | 6 |
1.1. | Kas ir viesmīlība? | 6 |
1.2. | Viesmīlības industrijas pirmsākumi | 7 |
1.2.1. | Senie laiki (IV tūkstošgade p.m.ē. - 476.g.m.ē.) | 7 |
1.2.2. | Viduslaiki (V - XV gs.) | 8 |
1.2.3. | Jaunie laiki (XVI - XXI gs. sākums) | 10 |
1.3. | Tūristu izmitināšanas uzņēmumi XX gadsimtā | 13 |
Kopsavilkums | 15 | |
Terminu skaidrojums | 17 | |
Jautājumi un uzdevumi | 18 | |
II nodaļa. | Tūristu mītnes | 19 |
2.1. | Izmitināšanas uzņēmumu vieta ceļojumu un tūrisma nozarē | 19 |
2.2. | Izmitināšanas uzņēmumu veidi | 24 |
2.3. | Viesnīcu un citu tūristu mītņu klasifikācija | 29 |
2.3.1. | Servisa līmeņa klasifikācija pasaules praksē | 30 |
2.3.2. | Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītņu klasifikācija Latvijā | 33 |
Kopsavilkums | 41 | |
Terminu skaidrojums | 42 | |
Jautājumi un uzdevumi | 44 | |
III nodaļa. | Viesnīcas pakalpojumi un to mārketings | 45 |
3.1. | Viesnīcas pakalpojumi un to patērētāji | 45 |
3.2. | Viesnīcas pakalpojumu izplatīšanas veidi | 48 |
3.3. | Viesnīcas mārketinga īpatnības | 50 |
3.4. | Viesnīcas konkurences līdzekļi | 51 |
3.4.1. | Produkts | 52 |
3.4.2. | Vieta | 55 |
3.4.3. | Cena | 56 |
3.4.4. | Tirdzniecības veicināšana | 62 |
tiešā tirdzniecība | 63 | |
tirdzniecības palīglīdzekļi | 64 | |
sabiedrības informēšana/PR | 65 | |
reklāma | 66 | |
3.4.5. | Darbinieki | 69 |
3.4.6. | Fiziskā esība | 69 |
3.4.7. | Process | 69 |
3.5. | Viesnīcas papildpakalpojumi | 70 |
3.5.1. | darījuma tūristu tirgus segments | 71 |
3.5.2. | atpūtas tūristu tirgus segments | 75 |
Kopsavilkums | 76 | |
Terminu skaidrojums | 77 | |
Jautājumi un uzdevumi | 78 | |
IV nodaļa. | Viesnīcas ekonomiskā un organizatoriskā darbība | 80 |
4.1. | Viesnīcas organizatoriskā struktūra | 80 |
4.1.1. | viesnīcas vadības struktūra | 81 |
4.2. | Viesnīcas dienesti | 83 |
4.2.1. | rezervēšanas dienests | 84 |
4.2.2. | viesu uzņemšanas dienests | 89 |
4.2.3. | finansu nodaļa | 92 |
4.2.4. | saimnieciskais dienests | 93 |
4.2.5. | drošības dienests | 96 |
4.2.6. | servisa dienests | 98 |
4.2.7. | ēdināšanas un dzērienu dienests | 99 |
4.2.8. | tehniskais dienests | 104 |
4.2.9. | personāla daļa | 104 |
Kopsavilkums | 108 | |
Terminu skaidrojums | 109 | |
Jautājumi un uzdevumi | 110 | |
V nodaļa. | Neatkarīgas viesnīcas un viesnīcu ķēdes | 111 |
5.1. | Neatkarīgu viesnīcu būtība | 111 |
5.1.1. | Neatkarīgu viesnīcu priekšrocības un trūkumi | 112 |
5.2. | Ķēdes viesnīcu būtība | 114 |
5.2.1. | Ķēdes viesnīcu priekšrocības un trūkumi | 118 |
5.3. | Viesnīcu ķēžu attīstība Latvijā | 119 |
Kopsavilkums | 122 | |
Terminu skaidrojums | 123 | |
Jautājumi un uzdevumi | 124 | |
VI nodaļa. | Viesmīlības uzņēmumu pārvaldes formas | 125 |
6.1. | Privātīpašuma pārvalde | 125 |
6.2. | Vadības līgums | 125 |
6.3. | Franšīzes līgums | 128 |
6.4. | Nomas līgums | 134 |
Kopsavilkums | 134 | |
Terminu skaidrojums | 135 | |
Jautājumi un uzdevumi | 135 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 136 |
Tūristu izmitināšanas uzņēmumu evolūcija
Šajā nodaļā tiks noskaidrota viesmīlības būtība, kuras pamatā ir civilizācijas attīstība. Pirmie minējumi par viesnīcām meklējami IV tūkstošgadē p.m.ē. Austrumu civilizācijā, kad aktivizējās tirdzniecība un radās nepieciešamība organizēt naktsmītnes ceļojošajiem tirgotājiem. Sākotnēji tās bija karavānu apmetnes. Grieķijā un Romā - iebraucamās vietas un tavernas jeb krogi.
Viduslaikos, apdzīvotajām vietām pārvēršoties par pilsētām, mainījās gan pieprasījums pēc viesmīlības uzņēmumiem, gan attieksme pret tiem. Reliģiskās tradīcijas, amatniecība un tirdzniecība, pasta rati, franču kulinārijas māksla - tie ir faktori, kas motivēja Viduslaiku cilvēku ceļot, atpūsties, kārtot darījumus. Pirmo profesionālo asociāciju izveide liecināja par viesmīlības nozares progresu.
Jaunie laiki (kopš 1492.g.) nāca ar ekonomisko un politisko sakaru paplašināšanos, kas veicināja viesmīlības uzņēmumu attīstību. Šeit neatņemama loma bija Francijai un Anglijai, kuru novatoriskās idejas pārņēma daudzviet pasaulē.
Viesnīca, izgājusi attīstības posmus cauri gadsimtiem, no īslaicīgas apmešanās vietas mēbelētā istabā ir pārtapusi par milzīgu atpūtas un izklaides industriju. Ceļošanu veicinošs faktors ir tehnikas attīstības dotās iespējas. XXI-ais gadsimts raksturojas kā izvēles iespēju laikmets, kur prasības pēc ātras un lētas apkalpošanas mijas ar turīgu cilvēku vēlmēm pēc ekskluzīvas apkalpošanas augstas klases viesnīcās un restorānos.
1.1. Kas ir viesmīlība?
Viesmīlība ir viens no nozīmīgākajiem cilvēces civilizācijas attīstības virzītājiem. Cilvēks evolūcijas gaitā nevarēja atrasties no ārpasaules norobežotā vidē, jo savu galveno funkciju - barības un vairošanās nodrošināšanai bija nepieciešams rast kontaktus ārpus savas dzīvesvietas. Saskarei notiekot «svešā» teritorijā, cilvēks bija neaizsargāts. Lai šādā situācijā izdzīvotu, eksistē divi varianti. Pirmkārt pastāv iespēja iznīcināt apkārtējos, bet, otrkārt, - kļūt «savējam starp svešiem» - tātad pieļaut īslaicīgu atrašanos kāda cita cilvēka ierobežotā vidē un pat iegūt viņa atbalstu un palīdzību apmaiņā pret tādu pašu attieksmi, kad tas ieradīsies tavā teritorijā. Tā arī ir nekas cits kā viesmīlība.
Meklējot viesmīlības būtības pamatus, nepieciešams atsevišķu vārdu skaidrojums.
Latviešu etimoloģijas vārdnīcā vārdu viesis skaidro kā kungs (Dievs), valdnieks. Atvasinājums viesoties ir XIX gs. jaunvārds pēc ciemoties parauga. Pēc parauga «iet ciemos» darināts arī savienojums «iet viesos» kuru XVII un XVIII gs. lietoja ar nozīmi viesībās iet, sērst iet, arī sirot, ciemāties, apciemot. Atvasinājums viesības ir sens vārds: «viesības turēt, viesībās lūgt un aicināt». XVII - XIX gs. lietots arī vienskaitlī - viesība. Tam līdzās XIX gs. darināts viesīgs sākumā ar nozīmi viesmīlīgs, bet vēlāk tas valodā ieviesies ar nozīmi - sabiedrisks, jautrs, viesīga sadzīve. Salikteņi viesmīlīgs, viesmīlība darināti XIX gs. otrajā pusē. Vārds viesistaba bijis jau agrāk. Vārds viesnīca ir atvasināts no vārda viesis. Tas ir XIX gs. 70-to gadu jaunvārds. Agrākajam apzīmējumam «viesu nams», arī ģermāņu gastūzis, atbilst vācu vārds Gasthaus. Patreiz speciālajā literatūrā vārds viesis (angl. - quest) arvien biežāk aizstāj ikdienā lietoto klients (angl. - client vai customer). …
I nodaļa. Tūristu izmitināšanas uzņēmumu evolūcija 6.lpp 1.1. Kas ir viesmīlība? 6 1.2. Viesmīlības industrijas pirmsākumi 7 1.2.1. Senie laiki (IV tūkstošgade p.m.ē. - 476.g.m.ē.) 7 1.2.2. Viduslaiki (V - XV gs.) 8 1.2.3. Jaunie laiki (XVI - XXI gs. sākums) 10 1.3. Tūristu izmitināšanas uzņēmumi XX gadsimtā 13 Kopsavilkums 15 Terminu skaidrojums 17 Jautājumi un uzdevumi 18 II nodaļa. Tūristu mītnes 19 2.1. Izmitināšanas uzņēmumu vieta ceļojumu un tūrisma nozarē 19 2.2. Izmitināšanas uzņēmumu veidi 24 2.3. Viesnīcu un citu tūristu mītņu klasifikācija 29 2.3.1. Servisa līmeņa klasifikācija pasaules praksē 30 2.3.2. Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītņu klasifikācija Latvijā 33 Kopsavilkums 41 Terminu skaidrojums 42 Jautājumi un uzdevumi 44 III nodaļa. Viesnīcas pakalpojumi un to mārketings 45 3.1. Viesnīcas pakalpojumi un to patērētāji 45 3.2. Viesnīcas pakalpojumu izplatīšanas veidi 48 3.3. Viesnīcas mārketinga īpatnības 50 3.4. Viesnīcas konkurences līdzekļi 51 3.4.1. Produkts 52 3.4.2. Vieta 55 3.4.3. Cena 56 3.4.4. Tirdzniecības veicināšana 62 - tiešā tirdzniecība 63 - tirdzniecības palīglīdzekļi 64 - sabiedrības informēšana/PR 65 - reklāma 66 3.4.5. Darbinieki 69 3.4.6. Fiziskā esība 69 3.4.7. Process 69 3.5. Viesnīcas papildpakalpojumi 70 3.5.1. darījuma tūristu tirgus segments 71 3.5.2. atpūtas tūristu tirgus segments 75 Kopsavilkums 76 Terminu skaidrojums 77 Jautājumi un uzdevumi 78 IV nodaļa. Viesnīcas ekonomiskā un organizatoriskā darbība 80 4.1. Viesnīcas organizatoriskā struktūra 80 4.1.1. viesnīcas vadības struktūra 81 4.2. Viesnīcas dienesti 83 4.2.1. rezervēšanas dienests 84 4.2.2. viesu uzņemšanas dienests 89 4.2.3. finansu nodaļa 92 4.2.4. saimnieciskais dienests 93 4.2.5. drošības dienests 96 4.2.6. servisa dienests 98 4.2.7. ēdināšanas un dzērienu dienests 99 4.2.8. tehniskais dienests 104 4.2.9. personāla daļa 104 Kopsavilkums 108 Terminu skaidrojums 109 Jautājumi un uzdevumi 110 V nodaļa. Neatkarīgas viesnīcas un viesnīcu ķēdes 111 5.1. Neatkarīgu viesnīcu būtība 111 5.1.1. Neatkarīgu viesnīcu priekšrocības un trūkumi 112 5.2. Ķēdes viesnīcu būtība 114 5.2.1. Ķēdes viesnīcu priekšrocības un trūkumi 118 5.3. Viesnīcu ķēžu attīstība Latvijā 119 Kopsavilkums 122 Terminu skaidrojums 123 Jautājumi un uzdevumi 124 VI nodaļa. Viesmīlības uzņēmumu pārvaldes formas 125 6.1. Privātīpašuma pārvalde 125 6.2. Vadības līgums 125 6.3. Franšīzes līgums 128 6.4. Nomas līgums 134 Kopsavilkums 134 Terminu skaidrojums 135 Jautājumi un uzdevumi 135 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 136.lpp
- Tūrisma attīstības tendences Latvijā 2004. - 2006.gadā
- Tūrisma attīstības tendences Ventspils pilsētā
- Viesnīcu un tūrisma padziļināta analīze
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Debitoru parādu uzskaite, analīze un kontrole SIA "ZZ"
Diplomdarbs augstskolai47
-
Cenu politika un tās nozīme Latvijas tūrisma uzņēmumos
Diplomdarbs augstskolai99
-
Liepājas pilsētas tūrisma produktu attīstības iespējas, izmantojot jauno tūrisma speciālistu potenciālu
Diplomdarbs augstskolai68
-
Latvijas mazo ostu jahtu tūrisma attīstības iespējas
Diplomdarbs augstskolai52
-
E-komercijas ietekmes analīze uzņēmuma darbības izmaksu samazināšanai
Diplomdarbs augstskolai63
Novērtēts!