IEVADS
Viena no mūsdienu sabiedrības uztraucošākajām un negatīvākajām iezīmēm ir augstais noziedzības līmenis. Ik dienas tiek saņemta informācija par jauniem noziedzīgiem nodarījumiem. Ir pamats rakstīt un runāt par noziedzību, tās apkarošanu, risinot pastāvošās problēmas likumdošanā ar mērķi panākt, lai personas pildītu likumus, atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Latvijas Kriminālprocesa likums nodrošina Krimināllikuma normu piemērošanu, noregulējot krimināltiesiskās attiecības. Kriminālprocess nosaka kārtību, darbību secību, kādā no noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas brīža nonāk līdz tiesas nolēmumam.
Bakalaura darba tēma ir „Vienošanās institūts kriminālprocesā”. Šādu darba tēmu autore izvēlējās, lai izpētītu vienošanās institūtu kriminālprocesā, kas nodrošina savlaicīgu un ekonomisku procesa virzību no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz sprieduma pasludināšanai tiesā, atklātu šīs kriminālprocesa formas nepilnības tiesību normās un problēmas, piemērojot to praksē.
Autore aplūkos vienošanās institūtu kriminālprocesuālajā likumdošanā, pieskaroties ar to saistītajām problēmām.
Vienošanās process ir viens no jaunākajiem procesiem, kas Latvijā tika ieviests ar 2004.gada 01.martu, līdz ar to tiesu prakse nav pārāk liela.
Bakalaura darba mērķis ir veikt teorētiski praktisku pētījumu, apgūstot vienošanās procesu un ieskatīties problēmās piemērojot vienošanās procesu pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanas gaitā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams veikt šādus uzdevumus:
izpētīt normatīvos aktus, kas regulē vienošanās procesa piemērošanu;
apkopot pieejamo literatūru un publikācijas;
vēsturiski izzināt vienošanās procesa rašanos un attīstību Latvijā;
sniegt nelielu ieskatu vienošanās procesam līdzīgu institūtu darbībā ārvalstu likumdošanā;
veikt praktiskajā darbā iegūto materiālu analīzi;
apkopot statistikas datus par vienošanās procesa piemērošanu Latvijā;
izzināt problēmas, piemērojot vienošanās procesu, rast to iespējamos risinājumus.
Bakalaura darba struktūru veido ievads un četras nodaļas. 1.nodaļā Vienošanās institūta vispārīgs raksturojums kriminālprocesā autore apskata vienošanās institūta vēsturisko attīstību un vienošanās jēdziena izpratni. 2.nodaļa – Vienošanās piemērošana pirmstiesas procesā, kurā aplūkotas vienošanās piemērošanas pamati, iesaistīto personu pienākumu un tiesību nodrošināšana un vienošanās slēgšana. 3.nodaļa – Vienošanās process tiesā, kurā tiek aplūkota iesaistīto personu pienākumu un tiesību nodrošināšana un galīgā lēmuma pieņemšana, 4.nodaļa – Vienošanās institūta raksturojums ārvalstu kriminālprocesos. Noslēgumā ir izteikti secinājumi un priekšlikumi par izpētāmo darba tematu, sagatavota anotācija angļu un krievu valodā. Bakalaura darbam ir vairāki pielikumi, kas uzskatāmi ataino statistikas datus un papildina teorētisko izklāstījumu ar prakses materiāliem. Ir uzrādīts izmantoto avotu un literatūras saraksts.
Rakstot darbu, autore lielākoties izmantoja tiesību normatīvos aktus, tai skaitā, Kriminālprocesa likumu, publikācijas presē, statistikas datus un savā darba un prakses vietā – Jelgavas tiesā – iegūtos materiālus.
Darbā ir izmantotas šādas metodes: gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā, loģiskā, analīzes, sintēzes, indukcijas, dedukcijas, analītiskā, salīdzinošā, statistikas.
…
