IEVADS
Kvalitātes vadības sistēmas jēdziens gan pasaulē, gan Latvijā nav svešs, jo kvalitātes vadības sistēmas arvien vairāk cenšas ieviest vidēji lieli un lieli uzņēmumi, kas cenšas sekmēt uzņēmuma darbības kvalitāti. Latvijā kvalitātes vadības sistēmas ieviešana uzņēmumos notiek no 1995. gada novembra, kad šādu organizācijas pārvaldības rīku ieviesa uzņēmums „Baltaruta”, kas nodarbojās ar plaša spektra darbībām, sākot ar tūrisma pakalpojumiem un beidzot ar elektroenerģijas atjaunojamo avotu energonesēju ekspluatācijas risinājumu projektēšanu, plānošanu un realizāciju. (Lursoft, 2008)
Sekojot biznesa attīstības tendencēm, salīdzinoši īsā laika periodā kvalitātes vadības sistēmas ieviesa liels skaits Latvijas uzņēmumu. Šajā laika periodā notika sacensības pēc kvalitātes sertifikātiem, īsti nezinot galveno nozīmi kvalitātes vadībai un tās ieviešanas būtību. Laika gaitā daudzi Latvijas uzņēmumi pārsertificējuši savas kvalitātes sistēmas, kas liecināja par šādas sistēmas lietderību un vajadzību, tomēr tai pat laikā daudzi uzņēmumi šo sertifikāciju ir zaudējuši vai atteikušies no tās. Pašlaik iepriekš plaukstošā sacensība starp uzņēmumiem pagaisusi, bet sertificēto uzņēmumu skaits Latvijā pieaug, kas tuvojas jau septiņiem simtiem un liecina par to, ka uzņēmumu vadības ir saskatījušas kvalitātes vadības sistēmu pielietojumu un labumu no šo sistēmu izmantošanas uzņēmumā. (SIA PSI Grupa, 2008)
Par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas motivāciju uzņēmuma vadītājiem visbiežāk ir kvalitatīvas un strukturētas uzņēmuma vides izveidošana un uzturēšana, kas stimulētu uzņēmuma attīstību un sakārtotību. Andris Maurāns, PSI Grupa valdes priekšsēdētājs un ilggadējs konsultants, kā arī auditors, par savu pieredzi stāstot, pauž septiņus būtiskākos ieguvumus, ieviešot kvalitātes vadības sistēmas:
• Skaidrība par uzņēmumā notiekošajiem procesiem un to mijiedarbību
• Procesu efektivitātes palielināšanās
• Skaidrība atbildību un pienākumu sadalījumā
• Stabila dokumentu un pierakstu vadība
• Sistemātiska paškontrole
• Nepārtraukta pilnveidošanās
• Darbinieku atbildības un motivācijas palielināšanās. (SIA PSI Grupa, 2008)
Atgriežoties pie pašreizējo uzņēmumu struktūras un to vadības stāvokli Latvijā, jāteic, ka pašreiz to galvenie procesi, piemēram, grāmatvedība, iepirkumi, personāla vadība un uzraudzība ir organizētas visnotaļ haotiski, nesistematizēti un neefektīvi. Tādēļ būtu nepieciešama šo procesu un uzņēmuma funkciju pārvaldības centralizācija, kas dotu pozitīvus rezultātus izmaksu samazināšanā, darba kvalitātes uzlabošanā, informācijas pieejamībā un darba izpildes efektivitātē, un dotu drošu pamatu uzņēmuma tālākā attīstībā. (E-pārvalde, 2008)
Pašlaik Vidzemes Augstskolā, darba autora pētījuma izstrādes vidē, ir izveidota struktūrvienība, kas nodrošina IT infrastruktūras uzturēšanu un tehnisku atbalsta sniegšanu lietotājiem. Tā kā šī struktūrvienība darbojas salīdzinoši īsu laiku, tad nav vēl pilnībā izstrādāti darba pienākumi starp struktūrvienības un uzņēmuma darbiniekiem, kā arī darbu veikšanas kārtība. Šīs struktūrvienības darbs ir saistīts ar Vidzemes Augstkolas gan administratīvajām, gan akadēmiskajām struktūrvienībām, kā arī studējošajiem, kas attiecīgi pieprasa maksimālu kvalitāti, profesionalitāti un kompetenci no IT struktūrvienības.
Vidzemes Augstskola ir dibināta 1996. gadā kā SIA bezpeļņas organizācija, kas savu valstisko statusu ieguva tikai 2001. gadā, kas uzskatāmi liecina, ka Vidzemes Augstskola (ViA) ir viena no jaunākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā. „Vidzemes Augstskolas misija ir sekmēt Vidzemes reģiona attīstību, sniedzot mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, veicot pētniecību un veiksmīgi sadarbojoties ar partneriem Latvijā un ārvalstīs.” (Vidzemes Augstskola, 2008a) Attīstoties, kā arī savu funkciju sekmēšanas rezultātā ir izveidojusies liela mēroga augstākās izglītības iestāde ar plašu IT infrastruktūru, tādēļ pārvaldīt to un ar uzturēšanu saistītos procesus bez standartizētām procedūrām kļūst arvien sarežģītāk un darbietilpīgāk. Veicot darba pienākumus, nereti nav skaidra darbu pieprasījumu apstrādes un izpildes kārtība, kas dažkārt izraisa neskaidrības darba organizācijā un rada pārlieku lielu noslodzi struktūrvienības darbinieku vidū. Kā vienu no nākotnes mērķiem, Vidzemes Augstskolas vadība tās attīstības stratēģijas plānā min kvalitātes vadības sistēmas izveidi, struktūras un procesu sakārtošanai, audita daļas izveidei un kvalitātes vadības ieviešanai.
Darba mērķis ir izstrādāt Vidzemes Augstskolas IT pakalpojumu daļas darbu pieprasījumu apstrādes un izpildes modeli, kas ļautu novērst darbinieku pārslodzi, samazinātu darba izpildes laiku, kā arī uzlabotu darbu izpildes kvalitāti.
…
