Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Sociālais darbs
Vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionālie...-
Vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem Liepājā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Annotation | 3 | |
Saturs | 4 | |
Ievads | 5 | |
1. | Universālā dizaina jēdziens | 7 |
1.1. | Universālā dizaina principi | 9 |
2. | Personas ar funkcionāliem traucējumiem | 12 |
2.1. | Invaliditātes veidi | 15 |
2.1.1. | Personas ar kustību traucējumiem | 16 |
2.1.2. | Personas ar dzirdes traucējumiem | 16 |
2.1.3. | Personas ar redzes traucējumiem | 16 |
3. | Pētījums par vides pieejamību sabiedriskajos objektos Liepājā | 22 |
3.1. | Vides pieejamības novērtēšanas kritēriju izstrāde | 22 |
3.2. | Liepājas sabiedrisko objektu vides pieejamības novērtējums | 23 |
3.3. | Intervijas ar ekspertiem vides pieejamības jautājumos | 35 |
3.4. | Priekšlikumi vides pieejamības uzlabošanai sabiedriskajos objektos Liepājā | 37 |
Secinājumi | 40 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 42 | |
Pielikumi | 44 |
Secinājumi
1. Apkopojot literatūrā esošo informāciju secināts, ka kaut arī vides piekļuvi ir iespējams nodrošināt ar speciāliem (piemēram, dažādu elementu pielāgošanu- nomarķētas durvis, uzbrauktuves pielāgošana) risinājumiem, universālā dizaina princips paredz jau sākotnēji tādu pamata risinājumu izveidi, kas apmierinātu visu lietotāju vajadzības, kā arī izpētot likumdošanu var secināt, ka Latvijā trūkst skaidru vienotu normatīvu par vides pieejamību.
2. Ir vairāki invaliditātes veidi, katrai no funkcionālo traucējumu grupām ir nepieciešami dažādi specifiski pasākumi, tāpēc, plānojot vides pieejamību atbilstoši universālā dizaina principiem, nepieciešams ņemt vērā visu grupu vajadzības un intereses.
3. Liepājai 2009.gadā ir izstrādāta rīcības programma vides pieejamības jautājumos, un pateicoties Liepājas Neredzīgo biedrības iniciatīvai, Liepājā ir izdarīts visvairāk vides pieejamības jomā Latvijā, (piemēram, uzstādīti pirmie skaņu luksofori Latvijā un marķēti ielu stabi).
4. Pēc izstrādātajiem kritērijiem vides pieejamības novērtēšanai ir iespējams novērtēt jebkuru sabiedrisko objektu.
5. No apsekotajiem sabiedriskajiem objektiem visvairāk tiek novēroti tādi trūkumi kā nemarķētas stikla virsmas, kāpņu pakāpieni un uzbrauktuves, nav reljefs brīdinājuma laukums pirms līmeņu maiņām, nepamanāmas informatīvās norādes, durvis un iekārtas nekontrastē ar apkārtējo vidi, tādēļ, ka trūkst nepieciešamo pamatzināšanu.
6. Apsekošanā identificēto negatīvo aspektu novēršana neprasa lielus līdzekļu ieguldījumus, jo tie ir viegli novēršami.
7. No apsekotajiem objektiem galvenais iemesls, kāpēc vides pieejamība ir nepietiekamā līmenī gandrīz visos objektos, ir laika faktors, respektīvi, kad ēka ir būvēta.
8. Ņemot vērā ekspertu viedokļus var secināt, ka vides pieejamības veicināšanā ir iesaistītas gan pašvaldība, gan nevalstiskās organizācijas, gan privātpersonas, gan sabiedriskās iestādes un uzņēmumi.
…
Ikvienam sabiedrības loceklim, lai kāds būtu viņa vecums, dzimums un veselības stāvoklis, ir jābūt pieejamiem publiskiem pakalpojumiem, informācijai, jābūt iespējai strādāt un pilnvērtīgi atpūsties, arī personām ar invaliditāti. Pat tad, ja tas prasa apkārtējo sabiedrības locekļu pretimnākšanu un vides pielāgošanu. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007. gadā Latvijā bija vairāk nekā 50 tūkstoši personu ar invaliditāti darbspējas vecumā. 2011. gadā invaliditātes pensiju saņēmēju skaits vien ir sasniedzis jau 69,3 tūkstošus cilvēku, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits ir 481,7 tūkstotis cilvēku. [10] Pēc Latvijas Neredzīgo biedrības datiem Latvijā ir vairāk nekā 7000 cilvēku, kas, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, ir kļuvuši par invalīdiem. Līdz ar to šie cilvēki ir zaudējuši arī 70 – 80 % no iespējas uztvert informāciju. [11] Tas liecina par to, ka katru gadu gan invalīdu, gan arī pensionāru skaits Latvijā turpina pieaugt. Galvenās problēmas, ar ko saskaras personas ar invaliditāti centienos iekļauties sabiedrībā, ir grūtības pārvietoties ārpus mājas, nepielāgotas telpas, sabiedrībā pastāvošie stereotipi par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tādēļ viena no aktuālākajām problēmām ir visu sabiedrības sociālo grupu fiziskā vides pieejamība ārpus mājas. Līdz ar Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām” parakstīšanu Latvijā tiek ieviests arī jēdziens „universālais dizains”. Tas, kā teikts minētajā konvencijā, nozīmē tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizainu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas. Tieši vides pieejamība atbilstoši universālā dizaina principiem ir viens no veidiem, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības sociālajām grupām.
- Krāsu ietekme uz garastāvokli cilvēkiem ar dažādu bioritma tipu
- Sociālā politika cilvēkiem ar invaliditāti
- Vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem Liepājā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sociālā darbinieka resursi un metodes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
Diplomdarbs augstskolai50
Novērtēts! -
E-vides risinājumi darba tirgū cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Diplomdarbs augstskolai90
-
Mobilās palīdzības brigādes modelis veciem cilvēkiem aprūpē mājās
Diplomdarbs augstskolai71
-
Vides informācija Liepājā
Diplomdarbs augstskolai58
-
Interešu grupas vides aizsardzības politikas veidošanā Latvijā
Diplomdarbs augstskolai93