Ievads
Jēdzienu „vide” cilvēki saprot un lieto ļoti dažādi, piemēram, darba vide, kultūrvide, dabas vide, apkārtējā vide, informācijas vide utt. Taču visbiežāk jēdziens „vide” cilvēkiem asociējas ar dabas vidi, pilsētvidi, apkārtējo vidi, kurā viņi dzīvo.
Ikviens cilvēks ar savu saimniecisko darbību atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc ir nepieciešama vides aizsardzība gan globālā, gan lokālā mērogā, kas nodrošinātu vides ilgtspējīgu attīstību. Viens no ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem ir optimāla vides komunikācijas, informācijas, izglītības un videi draudzīgas rīcības veidošana un nodrošināšana. Tātad, lai tiktu nodrošināts ilgtspējīgas attīstības princips ir nepieciešams veidot, integrēt vides apziņu sabiedrībā ar vides komunikācijas elementiem, ir jāveido veiksmīga komunikācija ar sabiedrību.
Vides komisārs Stavros Dimas uzsver: ”Laikus pieejama, ticama un atbilstīga informācija par vidi ir absolūti nepieciešama, lai lēmumu pieņēmēji spētu reaģēt uz mūslaiku vides problēmām. Bet tas vēl nav viss. Arī iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kāda ir viņu dzīves vietas gaisa un ūdens kvalitāte un vai viņu īpašumu un iztikas pelnīšanu neapdraud plūdi, sausums vai piesārņojums. Tāpēc mums jāuzlabo veids, kādā tiek vākta, analizēta un izplatīta ar vidi saistītā informācija.” [25]
Iedzīvotājiem ir jābūt laicīgi informētiem par vides problēmām un ar to saistītiem cēloņiem, lai savās ikdienas darbībās spētu pareizi rīkoties un pieņemt pareizos lēmumus. Ir svarīgi panākt, lai iedzīvotājiem būtu vides apziņa, kas nosaka mūsu rīcību. Tātad visa pamatā ir sabiedrības vides apziņa, kuras pastāvēšana un veidošana ir atkarīga no vides informācijas kvalitātes, pieejamības, saprotamības, savlaicīguma u.t.t.
Arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likumā teikts, ka „ikvienam ir tiesības prasīt, lai tiktu izbeigtas tādas darbības vai bezdarbības, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām, sniegt informāciju valsts iestādēm un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ ” [26]
Tātad lai nodrošinātu vides ilgtspējīgu attīstību gan valsts, gan pašvaldības līmenī ir nepieciešama gan optimālā sabiedrības izglītošana, informēšana, gan arī lēmumu pieņemšanas procesā ņemt vērā ne tikai ekonomisko labumu, bet arī ekoloģisko.
Ir svarīgi risināt vides jautājumus ikvienā teritorijā, pašvaldībā, arī Liepājā, un rast risinājumus dažādām vides problēmām. Ir jāveido optimāla vides informācijas aprite pilsētā, kas ir pamats vides kvalitātes tātad arī dzīves kvalitātes priekšnoteikums, lai nodrošinātu stimulējošu dzīves vidi un veicinātu ilgtspējīgu attīstību pilsētā.
Liepājā veiktie pētījumi (piemēram, autotransporta plūsmas ietekme uz gaisa kvalitāti pilsētas centrā, pētījums: iedzīvotāju aptauja 2001. gadā „Liepājas vides rīcības plāns” un atkārtots pētījums 2007. gadā: „Pētījums Liepājas vides rīcības plāna aktualizācijai”) norāda, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par vides jautājumiem un vides aizsardzību. Taču līdz šim nav veikti padziļināti pētījumi par vides informācijas kvalitāti, pieejamību un saprotamību sabiedrībai, tāpēc ir nepieciešams veikt padziļinātu vides informācijas avotu izpēti, to pieejamību un saprotamību sabiedrībai. Tāpēc darba autore par bakalaura darba tēmu izvēlējās: „VIDES INFORMĀCIJA LIEPĀJĀ”
Pētījuma objekts – Vides informācija
Pētījuma priekšmets – Vides informācija Liepājā
Pētījuma mērķis - Pamatojoties uz teorētiski pētniecisko izpēti un praktiski pētniecisko izpēti, noskaidrot vides informācijas apriti un kvalitāti Liepājas pašvaldībā un izstrādāt priekšlikumus.
Pētījuma uzdevumi -
1) izpētīt un analizēt zinātnisko literatūru par vides informāciju;
2) veikt nozīmīgāko vides informācijas plānošanas dokumentu novērtējumu;
3) veikt Liepājas pilsētas iedzīvotāju aptauju, apkopot pētījuma datus un veikt iegūto datu analīzi;
4) veikt ekspertu interviju, analizēt un interpretēt iegūtos datus;
5) izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus vides informācijas aprites kvalitātes uzlabošanai Liepājas pašvaldībā.
Pētījuma izvirzītā hipotēze- Pašvaldības vides informācijas aprites un kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams aktīvi informēt un izglītot sabiedrību.
Pētījuma metodes-
1 Dokumentu analīze;
2 Dziļā intervija – vienreizējā ekspertu aptauja;
3 Aptauja- anketa.
…
