Vērtspapīru tirgus stagnācija LR un tās novēršanas iespējas

Šis darbs ir pētījums par problēmām Latvijas vērtspapīru tirgū (tirgus nav aktīvs). Pētījumā tiek analizēti vērtspapīru tirgus normatīvā bāze, tirgus institūciju un dalībnieku rīcības motīvi. Darba noslēgumā autore dod priekšlikumus vērtspapīru tirgus aktivizēšanas iespējām.
Valsts ekonomiskās attīstības tendences raksturo ne tikai situācija preču, finansu tirgos, stāvoklis darba resursu tirgū, bet arī kapitāla tirgus. Kapitāla tirgus nozīmīgums saistīts ar to, ka kapitāla tirgus valsti nodrošina ar papildus naudas resursiem un dod iespēju gan uzņēmumiem, gan atsevišķām fiziskām personām gūt ienākumus, ieguldot tos naudas līdzekļus, kuri uz kādu laiku netiek izmantoti. Kapitāla tirgus galvenās funkcijas ir saistītas ar brīvo naudas līdzekļu akumulēšanu un pārdali: ieguldītāju rīcībā esošie brīvie naudas līdzekļi tiek piesaistīti to tirgus dalībnieku rīcībā, kuriem ir nepieciešamība pēc šiem līdzekļiem. Savukārt piesaistītos līdzekļus uzņēmumi izmanto dažādu projektu realizācijai (uzņēmuma attīstībai, izaugsmei u.tml.). Brīvo līdzekļu ieguldītājs pretī saņem ienākumu, parasti dividenžu un procentu veidā.
Mūsdienīgā kapitāla tirgū svarīgu vietu ieņem vērtspapīru tirgus, kuru raksturo īpaša specifiska prece – vērtspapīri. Vērtspapīri tās ir finansu saistības, kā īstermiņa, tāpat arī ilgtermiņa: akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes vekseļi un citi. Vērtspapīru raksturīgākie izmantošanas veidi: kā brīvo līdzekļu piesaistīšanas instruments; ienākumu gūšanas instruments un tirgus spekulāciju objekts (peļņas gūšana, pērkot-pārdodod vērtspapīrus). Dažādu veidu vērtspapīru ieviešana apgrozībā ļauj naudas masu nepalielinot piesaistīt saimnieciskajai darbībai lielus līdzekļus. tādējādi ļaujot finansiālajiem resursiem elastīgi pārstrukturēties, kas savukārt ļauj palielināt saimnieciskās darbības aktivitāti. Tādu vērtspapīru kā piemēram akciju izdošana, ja ekonomika ir stabila, spēj ļoti efektīvi uzkrāt kapitālu jaunu uzņēmumu veidošanai.
Vērtspapīru tirgus nozīmīgumu pietiekoši labi raksturo frāze: vērtspapīru tirgus ir valsts ekonomikas spogulis. Tendences, kas raksturīgas vērtspapīru tirgum, raksturo valsts ekonomikas attīstību. Šobrīd Latvijas vērtspapīru tirgus speciālistu vērtējumā tiek raksturots kā mazaktīvs. Raksturīgākās tirgus iezīmes:
nelikvīds (tirdzniecība pārsvarā notiek ar dažu uzņēmumu vērtspapīriem);
potenciālie vērtspapīru emitenti (uzņēmēji) ir kūtri attiecībā uz jaunu, vērienīgu projektu realizēšanu, piesaistot līdzekļus vērtspapīru tirgū;
ārvalstu investoriem faktiski nav intereses par LR vērtspapīriem;
pašmāju investori ir nogaidoši (zināšanu trūkums, negatīvā līdzšinējā pieredze u.c.);
tirgus dalībnieku attiecību normatīvā regulēšana attīstības stadijā
Neraugoties uz minētajiem apstākļiem, vērtspapīru tirgus turpmākai attīstībai Latvijā ir samērā labs potenciāls. Šī apgalvojuma argumentētu pamatojumu darba autore parādīs darba (vērtspapīru tirgus) pētījumā.
Pētījuma aktualitāte saistīta ar to, ka - neskatoties uz dažādiem veiktajiem pasākumiem (t.sk. Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Rīgas fondu biržas vērā ņemamām aktivitātēm), publikācijām presē, jāsecina, ka nav neviena speciālās literatūras koncentrēta izdevuma-pētījuma (izņemot publikācijas presē, internetā) latviešu valodā par Latvijas vērtspapīru tirgus vēsturisko attīstību, attīstības iezīmju salīdzinājumu ar citu valstu tirgiem, kā arī vērtspapīru tirgus perspektīvām. Piemēram, ir daudz grāmatu par vērtspapīru tirgu, kas izdotas krievu valodā un angļu valodā, taču šo grāmatu saturs vairāk saistīts ar konkrētās valsts tirgus pētījumu (piem.Krievijas tirgus) un ļoti maz vai pat nemaz neskata Latvijas vērtspapīru tirgus iezīmes. Turklāt vērtspapīru tirgus saimnieciskā prakse un normatīvo aktu piemērošana attiecība uz tirgus dalībniekiem, ir attīstības stadijā: ir nepieciešami pozītīvi precedenti saistībā ar tirgus dalībnieku tiesību ievērošanu.
Minētie apstākļi t.sk. vērtspapīru tirgus loma valsts ekonomikas attīstībā, ir pietiekošs pamats tam, kādēļ tieši šo jomu darba autore ir izvēlējusies pētīt, analizēt un sniegt priekšlikumus tirgus aktivizēšanas iespējām.
Darba mērķis: Uz LR vērtspapīru (turpmāk tekstā – “vērtspapīru”) tirgus darbības aspektu, tirgus regulējošo normatīvo aktu un institūciju analīzes pamata, izstrādāt priekšlikumus Latvijas Vērtspapīru tirgus stagnācijas procesu novēršanai.
Darba mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējums.
1)Speciālajā literatūrā pētīt ārvalstu vērtspapīru tirgus attīstības iemeslus un pieredzi.
2)Apkopot, analizēt un izvērtēt LR vērtspapīru tirgus regulējošo normatīvo aktu bāzi un normatīvo aktu piemērošanas rezultātus praksē;
3)Balstoties uz Finansu un kapitāla tirgus, Centrālā depozitārija, Rīgas fondu biržas u.c. informācijas avotu sniegto informāciju un datiem, analizēt un izvērtēt vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un konkrētās rīcības iemeslus;
4)Uz minētās analīzes pamata, izstrādāt priekšlikumus vērtspapīru tirgus stagnācijas novēršanai.
Darba uzbūves (struktūras) pamatojums. Darba uzbūves struktūra izvēlēta tādejādi, lai:
1)sākotnēji tiktu konstatēti fakti, procesi un esošās tendences vērtspapīru tirgū:
pieredze ārvalstu tirgos;
LR normatīvo aktu bāze;
vērtspapīru tirgus dalībnieki un to rīcība;
2)tiktu veikta minēto faktu, procesu, tendenču analīze, tos ietekmējošo faktoru atklāšana, analīzes rezultātu novērtēšana;
3)darba noslēgumā tiktu sniegtas rekomendācijas trūkumu novēršanai.
Pētīšanas metožu raksturojums. Darbā tiks izmantotas ekonomiskās analīzes metode (galvenokārt par pamatu ņemot vērtspapīru tirgus institūciju sniegtos datus un preses informāciju), kas saskaņā ar autores domām, vislabāk parādīs pastāvošo situāciju vērtspapīru tirgū (cēloņus, iemeslus) un palīdzēs sniegt priekšlikumus nepilnību novēršanai.
Temata sašaurināšanas vai paplašināšanas pamatojums:
1)Pētījumā uzsvars tiek likts uz publiskā vērtspapīru tirgus izpēti, un tikai nedaudz tiks apskatīts slēgto emisiju vērtspapīru tirgus;
2)Netiks apskatīts ārpusbiržas tirgus
3)Tikpat kā nemaz netiks apskatīts valsts un pašvaldību parāda vērtspapīru tirgus;
4)Netiks skatīta vērtspapīru norēķinu sistēma
Iemesli. Tieši privātā publiskā vērtspapīru tirgus aktivizēšanai ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikas turpmākā attīstībā: paplašinās iespējas Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanai saimnieciskajos procesos, uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Kas attiecas uz valsts parādzīmju tirgu - tas ir pietiekoši aktīvs un ieņem lielāko daļu kopējā vērtspapīru tirgū. Nozīmīgākie darījumi saistībā ar vērtspapīru vērtspapīru tirgus attīstību tiek veikti RFB, kurā tiek noteikta iespējami patiesa vērtspapīru vērtība, un kurā tiek nodrošināta t.sk. Latvijai nozīmīgu investoru drošība, tāpēc ārpusbiržas tirgus, kaut arī šobrīd, iespējams, ir aktīvāks, tas nav šī pētījuma izpētes objekts. Vērtspapīru norēķinu sistēmas funkcionēšana, pilnveidošana, nepieciešamo tehnoloģiju ieviešana, integrācija starptautiskajā norēķinu sistēmā ir būtisks elements LR vērtspapīru tirgus attīstībā. Tomēr, neskatoties uz to, ka šis jautājums ir saistīts ar autores izvēlēto tematu, tas netiks tuvāk apskatīts. Saskaņā ar autores domām attiecīgās institūcijas veic nepieciešamos pasākumus, lai norēķinu sistēma atbilstu starptautiskajām prasībām. Svarīgāk šajā darbā ir koncentrēties uz pārējiem aspektiem, kas veicina vērtspapīru tirgus attīstību.
Pētījuma periods: Galvenokārt tiks aplūkots laika periods: pēdējie trīs gadi, īpaši aplūkoti 2000.g., 2001g., 2002.g. sākuma dati un aktivitātes. Pamatojums: kopš 1998.gada (1997.gada beigām) sākās pēdējās ievērojamākās (negatīvas) pārmaiņas vērtspapīru tirgū, kuru rezultātā tirgū notika kritums (vērtspapīru) cenu kritums, investoru aiziešana no tirgus: biržas indeksu kritums. Šobrīd (2002.gada marta-aprīļa mēnešos), vērojamas zināmas aktivitātes tirgū, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, Rīgas fondu birža izstrādājusi un uzsākusi realizēt virkni pasākumu vērtspapīru tirgus aktivizēšanai.
Darbā lietoto saīsinājumu skaidrojums:
FKTK – Finansu un kapitāla tirgus komisija;
CD – Centrālais depozitārijs;
RFB – Rīgas fondu birža;
LV – oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis;
D – laikraksts diena;
DB – laikraksts Dienas Bizness;
Kapitāls – žurnāls Kapitāls;
A/s – akciju sabiedrība;
UIN – uzņēmuma ienākuma nodoklis;
IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
Sociālais nodoklis – obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas
Literatūras un datu avotu raksturojums.
1)Darbā (1 daļā) izmantota speciālā literatūra: Krievijas autoru izdotas grāmatas par vērtspapīru tirgu; Latvijas padomju enciklopēdija, V. Veidenfelds un V. Vesels Eiropa no A – Z;
2)Preses izdevumi DB, Kapitāls, Diena;
3)internets: FKTK, CD, RFB mājas lapas, Delfi portāls;
4)normatīvo aktu pētījumam izmantota elektroniskā datu bāze NAIS (normatīvo aktu apkopojums);
5)darba daļā par akciju emisijas izvēli izmantoti B. Garančas lekciju pieraksti.
Publisko vērtspapīru tirgus veidošanās agrīnās fāzes visā pasaulē ļoti cieši saistās ar vēsturiskās attīstības pamatvirzieniem. XIII-XV gadsimtu ģeogrāfisko atklājumu periodam paralēli strauji attīstījās Jūras tirdzniecība. Literārie avoti vēsta, ka 1409.g Itālijas ziemeļos ir radusies pirmā birža, kura risinājusi tirdzniecības kreditēšanas un tirdzniecisko darījumu problēmas [40,292]. Līdz XVI gadsimtam Angļu tirgoņi rada priviliģētas tirdzniecības kompānijas, kā piemēram “Tirgotāju – avantūristu kompānija”, “Austrumu kompānija” tirdzniecībai Baltijas jūrā, “Levitānijas” un “Āfrikas” kompānijas, Angļu “Ostindijas” kompānija [5,14]. Pēdējā no nosauktajām, kļūst tik ietekmīga, ka XVI gadu simtā tai ir tiesības turēt armiju, kalt naudu un pieteikt karu vai slēgt mieru [4,367]. Ostindijas kompānija emitē pirmās pasaulē akcijas ar lielu kapitalizācijas pakāpi, kuras tiek kotētas Amsterdamas biržā. Pēc akcijām ir liels pieprasījums [40,393]. Tieši pateicoties veiksmīgi nostādītai tirdznieciskai darbībai Anglijai vēsturiski izdodas ieņemt ilgstoši noteicošu lomu politiskajās attiecībās apsteidzot Eiropas lielākās karalistes. Spāniju, Holandi un Franciju. Turpmākajā periodā strauji virzās kolonizācijas procesi, kuru priekšgalā atrodas Anglija. Līdztekus virzās tehnikas progress. Spēka pleca mehānismi – mašīnas strauji izskauž roku darbu un rada cilvēcei ticību neierobežotām iespējām. Šo iespēju realizēšanai nepieciešama liela kapitāla koncentrācija. Šo uzdevumu savukārt veic vērtspapīri. Cilvēces attīstību nosaka jauni zinātnes atklājumi, kā piemēram tvaika dzinēja izgudrošana. Šis izgudrojumi ļauj būvēt rūpnīcas tālu no upēm, sākas dzelzceļu izbūve. Elektriskā strāva, kas atklāšanas brīdī likusi kustēties beigtai vardei, ne tik vien ietekmē literārā varoņa Frankenšteina radīšanu, bet arī kļūst par neaizvietojamu līdzekli sakaru sistēmu veidošanā, iekšdedzes dzinējs, pateicoties, kuram spēs pacelties lidmašīnas, kā arī visi pārēji cits citam sekojošie izgudrojumi kopā ar cilvēces sapņiem veicina arī pastāvīgu pieprasījumu pēc kapitāla koncentrācijas šo sapņu īstenošanas labad. Par vēsturiski nozīmīgu vērtspapīru tirgus evolūcijai var uzskatīt XIX gadsimta sešdesmitos gadus, kad sākotnēji Vācijā parādījās universālās investīciju bankas, kuras uzņēmās vērtspapīru visu starpniecisko darījumu kompleksu[40,294]. Šīs aktivitātes veicināja smagās rūpniecības uzplaukumu ASV Vācijā Šveicē un citur. Valstis sekmēja biržu tirdzniecību un ļāva veikt lielas emisijas, tāpēc līdz Pirmajam Pasaules karam bija radies vairākus simtus liels biržu skaits. Šveicē vien tobrīd tikušas reģistrētas 7 vai 9 biržas [40,294]. 1865. gadā feodālo ekonomiku ļoti īsā laikā par kapitālistisko reformē japāņu samuraji. Autore uzskata, ka atšķirīgā īpatnība, kas raksturīga tieši Japānas izaugsmei ir samuraju goda likumi, jo augsta līmeņa darījumi var notikt pat ja tos nemaz nedokumentē. Divdesmitajos – trīsdesmitajos XX gadsimta gados vairojas vērtspapīru darījumus regulējoši likumi ASV. Turpmākajā vērtspapīru attīstības posmā šie likumi ietekmē visu vērtspapīru tirgu reformas. Anglijā rodas jauns perspektīvs vērtspapīru paveids – depozitārās ķīlu zīmes, ar kuru palīdzību kļūst likumīgas lielo Amerikas institūciju investīcijas šajā valstī.…