Sabiedrībā arvien biežāk izskan bažas par bērnu negatīvām attieksmēm un vērtību neizpratni ikdienā. Šodien neviens vairs nešaubās, ka bērnu uzvedība ir sabiedrības kvalitātes spogulis.
Negācijas sabiedrībā tieši atspoguļojas jaunās paaudzes rīcībā, attieksmēs, tāpēc pozitīvas attieksmes veidošana bērnos ir aktuālas problēmas ikvienā ģimenē, bērnudārzā, skolā, augstskolā un sabiedrībā kopumā. Nodarbību laikā pirmsskolas izglītības iestādē darba autore novēroja bērnu dažādo attieksmi. Radās nepieciešamība noskaidrot, kādi faktori veido bērnu attieksmes un kā var veicināt pozitīvas attieksmes veidošanos bērnos.
Pirms 400 gadiem čehu pedagogs Jans Amoss Komenskis formulēja katras tautas lielāko nacionālo bagātību - tā ir laba skola, labi skolotāji, labas mācību grāmatas un labas audzināšanas metodes (Špona, 2005.).
Katrs cilvēks ir neatkārtojama vērtība. Attieksmes audzināšana pret sevi, pret citiem cilvēkiem, pret valsti un sabiedrību, pret darbu kultūru, pret dabu raksturo audzināšanas saturu. Audzināšanas saturs ir attieksmju realizācija un pilnveidošanās. Attieksmes veidojas, attīstās un pilnveidojas visā cilvēka mūža garumā (Špona, 2006.).
Mēdz teikt, ka vērtības ir cilvēka dzīves pamats. Tās nosaka, kam mēs ticam, ko domājam, ko darām, kā vadām savu dzīvi. Vērtības ir idejas vai objekti, kam sabiedrība vai tās daļa piešķir īpašu nozīmi, uzskata par ideālu un orientējas pēc tiem savā darbībā (Kreišmane, Valgere, Gulbe, 2000.).
Vērtību kārtā var iekļūt garīgās, materiālās, morālās, estētiskās un citas kategorijas. Bērns var skaidri apzināties vērtības, bet var arī pēc tām tiekties neapzināti. Skolotāju uzdevums ir palīdzēt bērniem apgūt, apzināties un pieņemt noteiktu vērtību sistēmu, jo priekšstati par vērtībām būtiski ietekmē personību, kas arī ir audzināšanas galvenais uzdevums - palīdzēt izveidoties personībai. Aktīva darbība vērtību realizācijas virzienā tiek saukta par vērtīborientāciju (Plotnieks, 1990.).
Katram ir svarīgi veidot bagātu savu vērtību pasauli. Taču visa sabiedrība kopumā ir atbildīga par jaunās paaudzes vērtībizglītības realizāciju (Līdaka, 2005.).
Darba autore ir ieguvusi Mājturības/mājsaimniecības skolotājas un informātikas skolotājas pamatizglītībā kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu izglītībā. Šobrīd ir SIA „Edgars un Tamāra” PII „Pīlādzītis” pirmsskolas skolotāja. Maģistra darbā autore pēta tematu Vērtīborientētas nodarbības kā bērnu pozitīvās attieksmes veidotājas pirmsskolā.
Darba teorētiskajās daļās ir raksturota vērtīborientēta nodarbība un analizēta pozitīvas attieksmes veidošana pirmsskolas bērnos. Darba empīrisko pētījumu daļā ir bērnu attieksmju veidošanās pētījums pirmsskolas nodarbībās.
Pētījuma objekts
Vērtīborientētas nodarbības pirmsskolā.
Pētījuma priekšmets
Pozitīvās attieksmes veidošana vērtīborientētās nodarbībās.
Mērķis
Bērnu pozitīvās attieksmes vērtīborientētās nodarbībās.
Pētījuma jautājums
Vai bērnos veidojas pozitīvās attieksmes pret nodarbībām, ja pirmsskolas nodarbības ir vērtīborientētas?
Uzdevumi
1.Analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par vērtīborientāciju un attieksmes veidošanu bērnos.
2.Raksturot pirmsskolas bērnu attieksmes veidošanas ietekmējošos faktorus.
3.Izstrādāt tematisko plānu pirmsskolas izglītības programmas pirmajai izglītības pakāpei.
4.Veikt empīrisko pētījumu par bērnu attieksmju veidošanu pirmsskolas nodarbībās.
5.Veikt datu matemātisko apstrādi un interpretāciju.…
