Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:107667
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 48 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Tabulu saraksts   
  Attēlu saraksts   
  Terminoloģijas vārdnīca   
  Anotācija    1
  Ievads    1
1.  Ventspils ostas struktūra    2
1.1.  Vispārīgā informācija    2
1.2.  Organizatoriskā struktūra un funkcionēšanas normatīvā bāze    5
1.3.  Uzņēmējsabiedrības Ventspils ostas teritorijā    7
1.3.1.  Ventspils tirdzniecības osta    8
1.3.1.1.  A/S “Kālija parks”    8
1.3.1.2.  SIA “New Venta”    10
1.3.1.3.  SIA “Uniparks”    10
1.3.1.4.  SIA “Ostas flote”    10
1.3.1.4.1.  SIA “Ostas flotes” darbība    10
1.3.1.4.2.  Ostas flotes daudzumu un nomenklatūru aprēķināšana    12
1.3.1.4.3.  Flotes saimnieciskās darbības rezultāti    19
1.3.1.4.4.  Darbaspēks    19
1.3.1.4.5.  Attīstības programma    21
1.3.1.5.  A/S “Ventamonjaks”    23
1.3.1.6.  A/S “Ventspils Nafta”    25
1.3.1.7.  SIA “Ventbunkers”    33
2.  Ventspils ostas noteikumi un darba apstākļi    33
2.1.  Ventspils ostas noteikumi    33
2.1.1.  Vispārējā daļa    33
2.1.2.  Kuģu satiksme ostas akvatorijā    34
2.1.3.  Kuģu stāvēšana ostā    36
2.2.  Ventspils ostas nodevu un maksas pakalpojumu tarifi    36
2.2.1.  Vispārīgie noteikumi    36
2.2.2.  Nodevas    37
2.2.2.1.  Tonnāžas nodeva    37
2.2.2.2.  Kanāla nodeva    38
2.2.2.3.  Sanitārā nodeva    38
2.2.2.4.  Mazo kuģu nodeva    39
2.2.2.5.  Bākas nodeva    39
2.2.2.6.  Loču nodeva    39
2.2.3.  Maksas pakalpojumi    40
2.3.3.1.  Piestātnes maksa    40
2.3.3.2.  Maksa par tauvošanas darbu izpildi    41
2.3.3.3.  Maksa par velkoņu izmantošanu    41
2.3.3.4.  Maksa par jahtu un izpriecu kuģu stāvvietu    42
2.3.3.5.  Maksa par ugunsdzēsēju pakalpojumiem    42
2.3.3.6.  Maksa par dzeramā ūdens piegādi    42
2.3.3.7.  Maksa par ostas peldošo līdzekļu izmantošanu    42
2.3.3.8.  Maksa par naftas un naftas produktu piesārņotā balsta, kravas tanku mazgājamo ūdeņu un ar naftas produktiem piesārņoto atkritumu nodošanu    42
2.3.3.9.  Pasažieru maksa    43
2.3.3.10.  Aģenta maksa    43
2.3.  Kuģu apkalpošana Ventspils ostā    43
3.  Brīvās ekonomiskās zonas un to darbība    46
3.1.  Brīvostu ietekme uz makroekonomiku    50
3.2.  Vides aizsardzības pasākumu koncentrēts raksturojums brīvostas teritorijā    52
4.  Ventspils ostas darbība Baltijas reģionā    53
4.1.  Vispārīgā informācija    53
4.2.  Konkurence Baltijas jūras ostu starpā    56
4.3.  Ventspils ostas priekšrocības konkurencē    60
5.  Tranzītbiznesa intereses    64
  Secinājumi un priekšlikumi    67
Darba fragmentsAizvērt

1. Ventspils ostas struktūra.

1.1. Vispārīgā informācija.

Latvijas tranzīta koridora visnozīmīgais elements, kurš nodrošina lielāko daļu tranzītkravu apgrozījumu Baltijas valstīs un Baltijas jūras Krievijas reģionā, ir Ventspils osta. Ventspils osta – izdevīgs tirdzniecības punkts starp Austrumiem un Rietumiem. Tā ir vienīgā Latvijā neaizsalstošā osta, kas izbūvēta pietiekami plata un dziļa, lai varētu uzņemt līdz 255 m garus kuģus ar maksimālu iegrimi līdz 15,5 m. Osta specializējusies ķīmijas, naftas produktu, metāla, kālija sāls, sauskravas importā un eksportā, pieejama arī zvejas osta. Pabeigti pievadkanāla un ostas padziļināšanas darbi līdz 17,5 m (49 milj.$), paplašinās priekšosta līdz 185 m, līdz ar to Ventspilī varēs ienākt kuģi ar 130 000 tonnu celtspēju (pašlaik ostā var ienākt kuģi līdz 120 tūkst. tonnām).
Unikālo Ventspils ģeogrāfisko stāvokli novērtēja jau 16. gadsmimtā, bet 20.gs. Krievijas impērija domāja pārvērst to par lielāko ostu Eiropā. Ventspils kā tirdzniecības osta pirmoreiz minēta 1263.gadā. 14.-17.gs.ostas pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Straujā ostas attīstība šā gadsimta sākumā saistāma ar dzelzceļa tīkla pabeigšanu, kas apvieno Ventspili (Vindavu) ar Maskavu un Ribinsku, un Cariskās Krievijas reģionu uzplaukumu.
Laika posmā starp pirmo un otro pasaules karu osta tika izmantota ierobežoti.
Nākamis Ventspils ostas uzplaukuma posms saistīts ar tirdzniecības darījumu saišu nostiprināšanos starp bijušo PSRS (turpmāk tekstā KF) un Rietumvalstīm. Šajā laikā Ventspils osta ar KF Rietumu rajonos esošajām rūpnīcām jau bija savienota ar naftas un naftas produktu vadu DRAUDZĪBA. Ostā tika radīts Baltijas jūrā lielākais naftas produktu pārkraušanas termināls. 70.gados sadarbībā ar amerikāņu korporāciju OXIDENTAL PETROLIUM Ventspilī tika uzcelts unikāls objekts – amonjaka un citu šķidro ķīmisko kravu pārkraušanas komplekss.
80.gadu sākumā ekspluatācijā nodeva kālija sāls pārkraušanas kompleksu, kura jauda – 2,8 milj.t.gadā.
Patlaban Ventspils ostas rīcībā ir vairāk nekā 70 piestātņu, to kopgarums sasniedz 7000 tekošo metru. Ventspilī darbojas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, ko nodeva ekspluatācijā vienlaikus ar šķidro ķīmisko kravu pārkraušanas kopmpleksu, kā arī Baltijas jūrā lielākās ar naftas un naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Diennakts navigācija Ventspils ostā nav jānodrošina ar ledlaužu palīdzību, jo osta neaizsalst pat bargās ziemās. Velkoņi nodrošina gan šķidro kravu pārvadātāju kuģu – līdz 85 000 t.kravnesības (dedveids), gan sauskravas pārvadātaju kuģu – līdz 70 000 t. kravnesības – ienākšanu ostā.
Katru gadu ostā ienāk ap 2500 kuģiem. Kravu apgrozījumu dinamiku Ventspils ostā var apskatīt 1.1. attēlā. Kopš pāriešanas neatkarīgās Latvijas Republikas jurisdikcijā kravu apgrozījumu rekords Ventspils ostā bija 1997.gadā - ap 37 miljonu tonnu. Šis skaitlis pietuvojies 1984.gada kravu apgrozījuma rekordam, kad tika sasniegti 38 milj.t.gadā. Apgrozījuma kritumu laika periodā no 1990.-1995.gadam varētu izskaidrot ar to, ka līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu un ostas reorganizācijas procesu daļa pastāvīgo klientu pauda neuzticību ostai, izvēloties citus transportēšanas ceļus, bet pakāpeniski gadu gaitā Ventspils osta pierādīja savu konkurētspēju un ieguva jaunus klientus ,kā arī atsāka sadarbību vecie klienti. Bet 1998.gada laikā Ventspils brīvostā pārkrauts vairāk nekā 36 milj.tonnu dažādu kravu. Pesimistiskas prognozes attiecībā pret to, ka Krievijas un pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā strauji kritīsies kravu apgrozījums, neattaisnojās.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties