Diplomdarbs
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Vecu cilvēku uztveres un atmiņas īpatnības un to izmaiņas...-
Vecu cilvēku uztveres un atmiņas īpatnības un to izmaiņas adaptācijas procesā
Novērtēts!Diplomdarbs40 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija, Sociālais darbs
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Gerontoloģijas un kognitīvās psiholoģijas literatūras apskats | 6 |
1.1. | Uztvere un atmiņa | 6 |
1.2. | Smadzeņu novecošana | 8 |
1.3. | Uztveres un atmiņas īpatnības veciem cilvēkiem | 10 |
1.4. | Kognitīvo spēju un adaptācijas procesa mijiedarbība | 12 |
2. | Normatīvo aktu analīze | 16 |
3. | Praktiskā daļa | 18 |
3.1. | Pētījuma bāze | 18 |
3.2. | Respondentu atlase | 19 |
3.3. | Pētījuma norise | 19 |
3.4. | Pētījuma analīze | 19 |
4. | Sociālā aprūpētāja darba modelis veca cilvēka kognitīvo spēju saglabāšanā adaptācijas procesā | 27 |
Secinājumi un priekšlikumi | 32 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 34 | |
Pielikumi | 37 |
Ievads
Pasaulē vērojama vecu cilvēku īpatsvara palielināšanās industriāli attīstītajās valstīs - t.s. nāciju nosirmošana. Pēc ANO datiem tuvāko 50 gadu laikā cilvēku pēc 65 gadiem īpatsvars pieaugs par 30 – 40%. Šodien vidējais vīrieša mūža ilgums Latvijā ir 66 gadi, sievietēm – 77 gadi. 2030. gadā Latvijā uz diviem ekonomiski aktīviem sabiedrības locekļiem būs viens pensionārs (16., 272.lpp.).
Vecoļaužu īpatsvara palielināšanās un dzīves dinamikas pieaugums ir novedis pie tādas situācijas, ar kādu nenācās saskarties mūsu senčiem, kad tradicionāli vienā mājā dzīvoja paplašināta ģimene – bērni, vecāki, vecvecāki un pat vecvecvecāki, un mājās gandrīz vienmēr atradās kāds vecus cilvēkus un mazus bērnus aprūpēt spējīgs cilvēks.
Šodienas situācija ir pavisam citāda. Darbaspējīgie ģimenes locekļi vairumā gadījumu visi ir spiesti strādāt, lai nodrošinātu iztiku, un nevar nevienu nosodīt par nevēlēšanos zaudēt darbu, lai aprūpētu vecu, kopjamu cilvēku mājās. Savukārt, valsts ekonomiskais attīstības līmenis vēl nav tik augsts, lai atvēlētu līdzekļus aprūpei mājās tiem vecajiem ļaudīm, kuriem nepieciešama diennakts aprūpe.
Daudz tiek diskutēts „par” un „pret” ilgstošas sociālās aprūpes institūciju lietderīgumu. Izprast šīs īpašās vides atmosfēru var tikai ilgāku laiku pastrādājot šādā iestādē. Cilvēki, kuri ilgstošas sociālās aprūpes centrā jau iedzīvojušies, uzskata to par savām mājām, piedalās kultūras pasākumos un citās aktivitātēs, kopīgi svin svētkus, dzimšanas dienas, skumst par aizgājējiem. Latvija Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļa 2004. – 2006.gadā veica pētījumu par dzīves kvalitāti Latvijas veco ļaužu pansionātos. Pētījuma rezultāti parādīja, ka „dominējošā subjektīvā apmierinātība kā dzīves rādītājs harmonē ar novērotajiem objektīviem dzīves kvalitātes rādītājiem, no kuriem daļa atbilst veco ļaužu pansionāta ideāltipa prasībām” (21., 55.-56.lpp.) Šajā pētījumā bija iekļauts arī sociālās aprūpes centrs, kurā veicu savu pētījumu kvalifikācijas darba ietvaros.
Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka institūcijā, kurā strādāju un veicu pētījumu, patreizējos ekonomiskajos apstākļos ir liela klientu mainība, ir neaizpildītas vietas, tādēļ ir svarīgi uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti, tai skaitā mazināt klientam adaptācijas radīto psiholoģisko stresu. Kognitīvo spēju saglabāšana adaptācijas procesā un arī vēlāk, dzīvojot institūcijā, lielā mērā nosaka vecā cilvēka dzīves kvalitāti – pašaprūpes spējas, spēju komunicēt ar istabas biedriem, citiem klientiem un personālu, spēju piedalīties kultūras dzīvē, radoši pašapliecināties interešu nodarbībās, sekot līdzi sabiedriskajai un politiskajai dzīvei valstī un pasaulē.
Mērķis: Izpētīt institūcijā nonākušo klientu uztveres un atmiņas izmaiņas adaptācijas procesā un kognitīvo spēju saglabāšanas iespējas
Uzdevumi:
1. Analizēt dažādos literatūras avotos aprakstītās atbilstošās vecuma grupas psiholoģiskās īpatnības.
2. Analizēt kognitīvās spējas.
3. Izstrādāt aptaujas anketu un veikt pētījumu.
4. Apkopot un analizēt vecu cilvēku kognitīvo spēju izmaiņas adaptācijas procesā jaunā vidē.
5. Izstrādāt sociālā aprūpētāja darba modeli kognitīvo spēju saglabāšanā adaptācijas procesā.
…
Darbā analizēta gerontoloģijas un kognitīvās psiholoģijas literatūra, īpašu uzmanību pievēršot vecu cilvēku uztveres un atmiņas īpatnībām; analizēti normatīvie akti; aplūkota adaptācija ilgstošas aprūpes institūcijā un adaptācijas procesa ietekme uz kognitīvajām spējām; veikts pētījums adaptācijas procesa un kognitīvo spēju mijiedarbības noskaidrošanai. Apkopojot pētījuma rezultātus un literatūras materiālus, kā arī personīgo pieredzi, izveidots sociālā aprūpētāja darba modelis veca cilvēka kognitīvo spēju saglabāšanā adaptācijas procesā. Ir skaidrojošā vārdnīca un pielikumi.
- Pozitīvas attieksmes veidošana dabaszinību stundās jaunāko klašu skolēniem
- Uzmanības noturība 6-7 gadus veciem zēniem un meitenēm
-
Vecu cilvēku uztveres un atmiņas īpatnības un to izmaiņas adaptācijas procesā
Diplomdarbs40 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija, Sociālais darbs
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!3-4 gadīgu bērnu atmiņas attīstības īpatnības
Diplomdarbs augstskolai62
Novērtēts! -
Sākumskolēnu priekšstatu īpatnības par sociālajām lomām, personības īpašībām un pašvērtējumu
Diplomdarbs augstskolai50
-
Agresivitātes un emocionālās noturības rādītāju salīdzinājums 12 - 14 gadus veciem pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm un bērnu namu audzēkņiem
Diplomdarbs augstskolai73
-
Matemātisko priekšstatu un jēdzienu veidošanas īpatnības bērniem ar redzes traucējumiem
Diplomdarbs augstskolai34
Novērtēts! -
5-6 gadus vecu bērnu saskarsmes grūtības pirmsskolas izglītības iestādē un to mazināšanas iespējas
Diplomdarbs augstskolai72
Novērtēts!