Sabiedrībā, ģimenē, uz ielas un citās vietās var sastapt vardarbību, turklāt ne jau vienveidīgu, bet gan dažādu un sakarā ar tēmas pārāk lielo apjomu, autors šo bakalaura darbu koncentrēs pamatā uz tādu vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu analīzi, kuros pamatā pielietots fiziska spēka ar iebiedēšanas vai mantkārīgos nolūkos. Proti, bērnu un pusaudžu vidū nereti novērojamas dažādas fiziskas un psiholoģiskas vardarbības izpausmes, kuras angļu valodā sauc par „bullying”, bet latviešu valodā pārtulkojot kā „iebaidīšanu”1. Tas ir, vardarbība tiek skaidrota, kā personas aizskārums ar fizisku spēku (sitot, spīdzinot, aplaupot, vai kā citādi nodarot miesas bojājumus) vai ar draudiem, iebiedēšanu, emocionālu pāridarījumu, kas tieši atbilst „bullying” skaidrojumam, tādēļ turpmāk tiks runāts par vardarbību šajā izpratnē, kas ir plašāka nekā „iebiedēšana”.
„Šā gada sākumā Rīgā tika aptaujāti vairāk nekā 50 tūkstoši skolēnu un uz jautājumu – vai tu jūties droši? – noliedzoši atbildēja 51%. Atbildes liecina, ka vismaz trešdeļa aptaujāto 1-9 klašu skolēnu ir jutušies pazemoti, jo viņiem skolā vai tās apkārtnē ir atņemta nauda un mantas. Aptuveni 1/5 atzinušies, ka viņi ir fiziski ietekmēti un vairākumā gadījumu tie ir bijuši konflikti gan ar nepazīstamiem vienaudžiem gan ar klasesbiedriem. Runājot aritmētiskos skaitļos, katru dienu uz Rīgas skolām dodas 25 tūkstoši bērnu kuriem ir bail to darīt, bet aptuveni 17 tūkstoši bērnu vismaz reizi ir piekauti vai aplaupīti skolā vai tās apkārtnē.
2003.gadā aptauja uzrādīja vēl dramatiskākus skaitļus – tajā sevi par apdraudētiem nosauca 74% aptaujāto pamatskolēnu. Šis procents nedaudz nokritās, jo viena gada garumā tika veikta kampaņa, kurai vairāk gan bija informatīvs raksturs. Un viss! Patiesībā situācija paliek tāda pati, kāda bija.”2 …