Nobeigums.
Šādu daudzfaktoru problēmu, kāda ir vardarbība pret nepilngadīgo, nav iespējams efektīvi risināt, balstoties tikai uz viena profesionāļa un vienas disciplīnas pieeju. Gluži pretēji, tas var nodarīt vēl lielāku postu upurim un viņa ģimenei, jo katras šīs problēmas risināšanā iesaistītais profesionālis – mediķis, policists, sociālais darbinieks, psihologs un psihoterapeits – vēlēsies veikt savas funkcijas, ko nosaka viņa profesionālās darbības sfēra. Taču, ja šo dažādo profesionāļu darbība netiek apvienota kopīgā komandas darbā un ir attiecīgi koordinēta, tad viņu atkārtotā, daudzkārtējā iejaukšanās var jau tā ļoti sarežģītā situācijā radīt sekundāru papildus traumu vardarbībā cietušam nepilngadīgajam un viņa ģimenei.
Tādēļ šī iemesla dēļ visiem profesionāļiem, kas ir iesaistīti problēmas risināšanā ir jādarbojas kopīgi, lai sasniegtu vienu mērķi. Katram komandas loceklim ir sava profesija, atšķirīgas prasmes un orientācija, bet visi dalībnieki strādā kopā un katram grupas dalībniekam ir jābūt atbildīgam par visas grupas darbu.
Piemēram, “Amerikas Savienotajās Valstīs līdzdalību starpprofesionāļu komandā definē īpaši statūti. Likumdošanas akti, kas atrunā starpprofesionāļu komandas izveidi, uzsver, kas tajā jābūt pārstāvētām šādām disciplīnām: likumsargājošā disciplīna (policijas darbinieks), bērnu aizsardzības/ ģimenes (aprūpes) pakalpojumu disciplīna (sociālais darbinieks, psihologs, psihoterapeits), prokuratūra (lietas izskatīšana tiesā) un medicīnas disciplīna (ginekologs, tiesu medicīnas eksperts). Šīs četras disciplīnas uzskatāmas par starpprofesionāļu komandas kodolu.”33
Liela loma šāda veida noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā ir ne tikai policijai un sociālajiem dienestiem, kas šajos gadījumos cieši sadarbojas, bet arī visai valstij un sabiedrībai kopumā.
Secinot, ka par vardarbību kā problēmu visā pasaulē runā daudz, ir izdotas grāmatas, rakstīti raksti avīzēs un žurnālos, pēdējā laikā izveidotas televīzijs un radio pārraides par vardarbību. Tas viss ir pozitīvi un liecina par sabiedrības satraukumu un to, ka nākotnē šai problēmai vajadzētu mazināties, jo cilvēki kļūs izglītotāki par vardarbības cēloņiem, tās pazīmēm, drošāk vērsīsies tiesībsargājošajās institūcijās pēc palīdzības vai ziņos par notikušo. Tomēr sabiedrībā joprojām pastāv mīti un neziņa par vardarbības pret bērniem nelikumību un kaitīgajām sekām, autore uzskata, ka valstī ir jāturpina straujāk iesaistīt sabiedriskās organizācijas, masu saziņas līdzekļus, pusaudžu, jaunatnes un arī pieaugušo informēšanā un izglītošanā, informācijas apmaiņā, t.sk. informēšanā par riska situācijām, par vardarbības pret bērnu atpazīšanu un iejaukšanās iespējām. Kā arī jāparedz papildus finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma straujākai izveidei un kvalitātes uzlabošanai, policijas darbinieku kvalifikācijas celšanai, pieredzes apmaiņai, speciālo telpu ierīkošanai. Tikai visiem kopā ir iespējams efektīvi cīnīties ar šāda veida noziegumiem.
Pētot nopratināšanas taktiku ar vardarbībā cietušajiem nepilngadīgajiem Latvijas un ārvalstu praksē, autore, secina, ka kopumā par šī tēma ir salīdzinoši maz pētīta un izstrādāta taktika vardarbībā cietušo nepilngadīgo nopratināšanā. Analizējot pieejamos literetūras avotus, konstatēts, ka tajos galvenokārt ir runāts par pratināšanas taktiku ar nepilngadīgajiem cietušajiem vispārīgi un pieminēti paņēmieni, kas praktiski ir līdzīgi un pat vienādi. Maģistra darba izstrādāšanas gaitā, autore balstījās galvenokārt uz savu personīgo un ikdienas darba kolēģu pieredzi, kas gūta, izmeklējot noziedzīgos nodarījums, kas saistīti ar vardarbību pret nepilngadīgo: tie ir raksturīgākie Krimināllikuma 174.p. – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo, 130.p. par miesas bojājumu nodarīšanu nepilngadīgajam, kā arī 162.p. pa pavešanu netiklībā.
Rakstot maģistra darbu, autore nonāca pie secinājuma, ka ņemot vērā Latvijā salīdzinoši izplatīto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar jebkādu vardarbību pret nepilngadīgo, skaitu, nepieciešams padziļinātāk pētīt efektīgākos pratināšanas taktiskos paņēmienus psihologa klātbūtnē un ar psihologa starpniecību.
…
