Vārda brīvības robežas demokrātiskajā tiesiskajā Latvijā

Satversme ir demokrātiskas valsts pamats, viņa bija pieņemta demokrātiskā procesā un tā nodrošina, lai mēs dzīvotu demokrātiskā valstī. Demokrātiskā valstī galvenā vērtība ir cilvēks, brīvs cilvēks, kurš vai īstenoties, izaugt, izvēlēties nodarbošanos, attīstīties kā personība, būt līdzvērtīgam, savukārt visa šā procesa pamatā ir apziņas brīvība, domas brīvība, informācijas brīvība. Lai cilvēks varētu dalīties ar citu cilvēku ar savām zināšanām un pieredzi ir nepieciešama vārda brīvība, lai līdzdarbotos sabiedriskajos procesos.
Vārda brīvība vairāk nekā jebkura no cilvēka tiesībām simbolizē pilsoņu un politisko tiesību savstarpējo atkarību – vārda brīvība pieder gan pie pilsoņu, gan politiskajām tiesībām. Vārda brīvība ir konstitucionāls jēdziens, kas ietver sevī valdības lomu aizsargāt un netraucēt neviena pilsoņa tiesības brīvi paust savu viedokli sabiedrībā, publiskā vidē, tomēr ikvienam indivīdam jāapzinās, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas, un tās nenozīmē visatļautību.
Tēmas aktualitāte:
Mūsdienās ne tikai plašsaziņas līdzekļos tiek apspriesti daudzi sarežģīti jautājumi: karš, koronavīruss, klimata un dabas katastrofas vai vēstures fakti. Tēmas, par kurām gandrīz ikvienam ir savs viedoklis un par kurām patīk to paust demonstrācijās, ar uzlīmi uz automašīnas vai sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Pat darbavietās var rasties konflikti, ja saduras dažādi uzskati. …