Ievads.
Tiklīdz darba ņēmējs uzsāk darbu Latvijā, darba devēja pienākums ir automātiski veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālā apdrošināšana ir obligāta visiem strādājošajiem, un tā tiek īstenota, no darba algas veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veido ieņēmumi, kuri paredzēti palīdzības sniegšanai personām noteikta sociālā stāvokļa pārmaiņu un riska gadījumos.
Pēc autores domām, šobrīd viena no aktuālākajām tēmām valstī ir tieši saistīta ar Valsts sociālo budžetu. Uztrauc tas, vai visam pietiks naudas līdzekļi un kā lai efektīvāk un labāk budžetu sastādīt un pārdalīt pa sociālajiem apdrošināšanas veidiem. Ekonomiskā situācija, kurā patlaban atrodas Latvija un ko raksturo aizvien sliktāki makroekonomiskie dati, kā arī būtiska nodokļu ienākumu samazināšanās, liek veikt strukturālas izmaiņas visās nozarēs, tostarp arī valsts sociālajā budžetā.
Būtiski jautājumi ir vismaz divi. Kur ņemt naudu, un kādus izdevumus samazināt? Lielākās bažas sociālā budžeta ieņēmumiem rada fakts, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, darba dēvēji ne vien atlaiž darbiniekus, palielinot bezdarbnieku rindas, bet arī meklē iespējas samazināt atalgojuma izdevumus, ietaupot uz sociālo apdrošināšanas iemaksu rēķina. Lielu problēmu rada arī tas, ka vēl joprojām tiek izmaksātas „aplokšņu algas”. Lielāko algas daļu maksājot vai nu aploksnēs vai izvēloties citu veidu, kā algas maksāt bez sociālām apdrošināšanas iemaksām. Tas savukārt apdraud galveno sociālā budžeta ieņēmumu avotu un rada draudus budžeta spējai segt visus līdz šim paredzētos izdevumus.
Kā jau autore iepriekš minēja, tad šobrīd daudz tiek runāts par sociālo budžetu un tā sadalījumu, par to, ka trūkst naudas līdzekļi, kas daudz popularizēts presē, vienlaikus netiek minēti konkrēti fakti, salīdzinājumi un prognozes, kā arī tiek maz popularizēta pasaules pieredze šai jomā.
Pēc autores domām viena no lielākajām un aktuālajām problēmām valstī tieši saistās ar to, ka daudzi zaudē darbu, kļūstot par bezdarbniekiem, un līdz ar to samazinās sociālā budžeta ienākumi un pieaug sociālā budžeta izdevumi, kas ļoti slikti ietekmē kopumā valsts sociālo budžetu, kā arī daudz diskusiju notiek saistībā ar vecuma pensijām un līdzekļu pārdali starp pensiju līmeņiem.
Tādēļ autore izvēlējās diplomdarba tēmu “Valsts sociālais budžets un tā analīze”, kurā izvirza mērķi pētīt, analizēt un izvērtēt Valsts sociālo budžeta politiku Latvijā pašreizējā laika posmā, izpētīt, kā tiek sadalīta un novirzīta nauda pa sociālajiem apdrošināšanas veidiem, salīdzināt ar starptautisko praksi, izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus Valsts sociāla budžeta pilnveidošanai Latvijā, kā arī izpētīt un analizēt tā veidošanu. Tā kā Valsts sociāls budžets ir ļoti plašs apskates un analīzes lauks, autore nepretendē analizēt Valsts sociālo budžetu visos tā aspektos, bet galvenokārt pievēršas struktūras izpētei, vēsturiskai attīstībai un aktuālāko apdrošināšanas veidu analīzei, bezdarbnieka pabalstam un pensijām. Diplomdarbs ir kā turpinājums kursa autores darbam.
Mērķa sasniegšanai autore ir izvirzījusi uzdevumus un veikusi analīzi, pētījumus un raksturojusi Valsts sociālo budžetu šādos virzienos:
1. Valsts sociālā budžeta nepieciešamība un struktūra, tā vēsturiskā attīstība;
2. Valsts sociālā budžeta izlietojums un aktuālākie apdrošināšanas veidi;
3. Valsts sociālā budžeta pasaules prakses apskate, rādītāju salīdzināšana;
4. Priekšlikumi tā pilnveidošanai.
Lai atrisinātu diplomdarba uzdevumus, autore izveidojusi attiecīgā darba struktūru:
Lai sniegtu pietiekami vispusīgu Valsts sociālā budžeta saturisko raksturojumu, tad 1.nodaļā autore apskata Valsts sociālā budžeta struktūru, vēsturisko attīstību un politiku Latvijā;
Darba 2.nodaļā autore analizē Valsts sociālā budžeta veidošanu, tā izlietošanu pa aktuālākajiem sociālās apdrošināšanas veidiem;
3.nodaļā autore apskata veidošanas politiku un citu valstu praksi. Valsts sociālā budžeta pilnveidošanas priekšlikumi.
Darba teorētiskajam pamatojumam izzināti Latvijas Republikas likumi, normatīvie akti, periodika, mācību materiāli un studijās iegūtās zināšanas. Analīzē, pētījumos, piemēros un salīdzinājumos izmantotas Statistikas pārvaldes oficiālās publikācijas, Pasaules bankas un Eiropas Savienības izdevumi, Ministru kabineta noteikumi un citi nepublicētie materiāli. Analīzes pamatā izmantota valsts budžeta izdevumu bāze.
…
