Sociālā drošība ir stāvoklis, kurā cilvēks jūtas sociāli aizsargāts un drošs par atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumā. Sociālā drošība ir viena no sociālās politikas pamatvērtībām. Bieži atsevišķa riska faktori un vajadzības pārspēj indivīda personisko iespēju robežas, tāpēc tirgus ekonomikas apstākļos sabiedrībā, blakus indivīda atbildībai par savas dzīves veidošanu, pastāv arī solidārā drošības sistēma, ko nodrošina valsts.
Lai rastu līdzekļus šiem pārkārtojumiem, bija jāmeklē jauni politisko, ekonomisko, kā arī sociālo, katra cilvēka eksistencei būtisko jautājumu risināšanas ceļi. Sociālo problēmu risināšanas iespējas saistās ar noteiktiem nosacījumiem:
• organizatorisko struktūru izveide
• tiesiskās bāzes nodrošinājums
• materiālie resursi
• augsti kvalificēti speciālisti.
Šim pasākumu kopumam bija jānodrošina problēmas atrisinājums tai iedzīvotāju grupai, kura to izvirzīja sabiedrības līmenī, padarot šo problēmu par sociālu. Sociālās politikas galvenais uzdevums ir to iedzīvotāju daļas eksistences garantiju nodrošināšana, kuri dažādu iemeslu dēļ, nav spējīgi sevi materiāli nodrošināt. No ekonomiskā viedokļa, sociālās labklājības sistēma veic resursu pārdalīšanu atbilstoši atsevišķu indivīdu, grupu un kategoriju vajadzībām.
1990. gadā Latvijā tika uzsākta sociālās drošības sistēmas reforma, kuras gaitā tika izstrādāti un pieņemti jauni likumi, kas regulēja iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Sāka darboties jaunais pensiju likums, tika mainīti pabalstu izmaksas principi un ieviesti citi, ne mazāk nepieciešamie, sociālie pakalpojumi.
Sociālās apdrošināšanas jomā pastāvīgi notiek pārmaiņas un tiek pieņemti arvien vairāk grozījumi, kuriem, it kā, būtu jāuzlabo iedzīvotāju dzīves līmenis. Bet vai tas notiek ?
Iedzīvotāji sociālo drošības sistēmu vērtē pēc tās darbības rezultātiem, t.i., cik efektīvi šī sistēma var atrisināt katra indivīda sociālās problēmas. Sistēmai jābūt tādai, lai tā būtu jebkuram saprotama, sasniedzama un tai varētu uzticēties. Var droši apgalvot, ka Latvijā šajā ziņā vēl nav viss kārtībā un cilvēki, kas pārcietuši grūtos “perestroikas” gadus vēl arvien nav pārliecināti, ka kāds ir ieinteresēts viņu labklājības celšanā un dažbrīd pat izdzīvošanā.
…
