IEVADS
Pēdējos desmit gados lielākā daļa pasaules valstu mēģina rast risinājumus sekmīgai publisko pakalpojumu sniegšanai, valsts mēroga un vietējo pašvaldību infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas kopumā veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu sabiedrības labklājību. Valsts budžeta līdzekļi bieži vien ir nepietiekami, lai tieši finansētu šīs vajadzības, un tas nozīmē, ka, piemēram, infrastruktūra netiek pilnvērtīgi attīstīta un uzturēta, kas savukārt rada negatīvas sekas tautsaimniecībā, samazinot sabiedriskā sektora efektivitāti, valsts pamatlīdzekļu vērtību un to ekonomisko atdevi. Līdz ar to ir nepieciešams meklēt iespējamos resursus infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, valsts sadarbības iespējas ar privāto sektoru publiskās infrastruktūras un pakalpojumu realizēšanai. Šīs sadarbības ietvaros ir izveidojusies un attīstījusies valsts un privātā partnerība.
Kā zināms, sakārtota infrastruktūra ir viens no galvenajiem nosacījumiem investīciju piesaistē un valsts ekonomikas izaugsmē. Visi lielie investīciju projekti ir vietās, kur ir ērti un labā stāvoklī piebraucamie ceļi. Latvijas kopējais ceļu tīkla blīvums ir pietiekams, bet tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un neatbilst drošas un nepārtrauktas satiksmes vajadzībām. Šobrīd Latvijas autoceļu stāvoklis ir katastrofāls salīdzinot ar kaimiņvalstīm vai vecajām ES valstīm. Uz sabrukuma robežas atrodas gandrīz puse autoceļu ar asfaltēto segumu un viena trešdaļa grants seguma ceļu. Lai arī aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi un katru gadu tiek palielināts finansējums no valsts budžeta, ar šiem līdzekļiem ir krietni par maz lai sakārtotu Latvijas autoceļu tīklu. Tādēļ ļoti aktīvi tiek meklēti vēl citi finansējuma veidi. Kā vienu no reālākajiem autore uzskata pasaulē jau plaši pielietoto, bet Latvijā vēl maz izmantoto Valsts privātās partnerības (VPP) finansēšanas modeli.
Latvijā par VPP politikas īstenošanu ir atbildīgas divas institūcijas-Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā VPP politiku un koordinē tās īstenošanu. Līdz šim Latvijā vēl nav realizēts neviens VPP projekts autoceļu nozarē. Šobrīd visa darbība tiek organizēta uz VPP projektu automaģistrāles būvniecībai E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīgas apvedceļš – Sēnīte. Tas ir 250 milj. latu projekts un šādu naudu tradicionālā iepirkuma veidā Latvijas valsts patreizējos apstākļos nevarētu atļauties. Latvijā likumīgi priekšnoteikumi valstij un pašvaldībām veidot VPP projektus un nodot pakalpojumu sniegšanas tiesības privātajam sektoram tika radīti 2000. gada 20.janvārī, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Koncesiju likumu. Šis likums regulē tādus VPP veidus, kā koncesijas ar lietotāj maksu, koncesijas bez lietotāj maksas jeb DBFO tipa projekti un BOT tipa projekti.
Maģistra darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze: autoceļu nozares attīstību veicina VPP finansējums autoceļu projektu realizēšanā.
Maģistra darba mērķis ir: analizēt VPP finansējumu autoceļu projektu realizēšanā un to ietekmi uz autoceļu nozari.
Lai sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1. pētīt infrastruktūras investīciju finansēšanas un īstenošanas formas;
2. izpētīt valsts un privātās partnerības būtību un formas;
3. izpētīt valsts un privātās partnerības riskus;
4. iepazīties valsts un privātās partnerības veidiem/modeļiem;
5. analizēt valsts privātās partnerības izmantošanas priekšrocības un trūkumus;
6. izpētīt valsts lomu un atbildību VPP projektos
7. izpētīt un analizēt Lielbritānijas pieredzi un praksi;
8. izpētīt un analizēt Latvijas autoceļu nozari- autoceļu sistēma, Latvijas autoceļu tehnisko stāvokli un investīcijas, SM plānus VPP realizēšanā, VPP ietekmi uz ceļu būves uzņēmumiem;
9. izpētīt VPP realizācijas iespējas Latvijā;
10. uz teorētiskās un empīriskās analīzes pamata izdarīt secinājumus un izstrādātā darba pamata sniegt priekšlikumus valsts un privātās partnerības izmantošanai autoceļu nozares attīstībai.
Maģistra darba pirmajā daļa tiek izpētīta valsts un privātās partnerības būtība un saturs; aplūkotas un salīdzinātas definīcijas, izpētīti iespējamie valsts un privātās partnerības sadarbības veidi/ modeļi, noskaidroti riski realizējot projektus ar VPP, analizētas valsts un privātās partnerības izmantošanas priekšrocības un aplūkoti VPP trūkumi. Izpētīta valsts loma VPP projektu realizēšanā, VPP piedāvājuma konkursa process un koncesionāra izvēles metodes un kritēriji.
Maģistra darba otrajā daļa tiek izpētīta Lielbritānijas pieredze un prakse valsts privātās partnerības īstenošanā. Analizējot realizētos projektus Lielbritānijā, VPP projektu efektivitātes novērtējums un analizēti VPP projekti autoceļu nozarē Lielbritānijā.
Maģistra darba trešajā daļā autore aplūko Latvijas autoceļu nozari, analizējot autoceļu uzturēšanas finansējumu un investīcijas, Latvijas autoceļu stāvokli- izvērtējot, avāriju skaitu uz Latvijas autoceļiem, ceļu tehnisko stāvokli, un to izraisītās sekas.
Maģistra darba ceturtajā daļā autore pēta valsts un privātās partnerības realizācijas iespējas Latvijā.
Analīze par Latviju tiek veikta par laika posmu no 2004-2008. gadam, kā arī tika analizēts autoceļu nozares finansējums un prognozes par laika posmu no 2004. gada līdz 2013. gadam.
Analīze par Lielbritāniju tiek veikta no 1994. gada līdz 2008. gadam.
Maģistra darba ietvaros tika veikta anketēšana, nosūtot aptaujas 72 Latvijas autoceļu nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kopumā nozarē darbojas 75 uzņēmumi. Atbildes tika saņemtas no 45 uzņēmumiem, kas ir 60% no visiem Latvijā esošajiem ceļu būvniekiem/uzturētājiem. Tika veikta mutiskā intervija ar nozares ekspertu.
…
