Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Sabiedriskās attiecības
Valsts kancelejas un mediju komunikācijas prakses analīze-
Valsts kancelejas un mediju komunikācijas prakses analīze
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
APZĪMĒJUMU SARAKSTS | 6 | |
IEVADS | 7 | |
1. | KOMUNIKĀCIJA | 9 |
1.1. | Komunikācijas jēdziens | 9 |
1.2. | Masu komunikācijas nozīme mūsdienu Rietumu pasaulē | 11 |
2. | MEDIJU BŪTĪBA, LOMA UN IESPĒJAS | 13 |
2.1. | Mediju veidi un loma | 14 |
2.2. | Mediju loma politikā | 16 |
2.3. | Sacensību politiskais modelis | 17 |
2.4. | Mediju ietekme un demokrātija | 20 |
3. | ZIŅAS MEDIJOS | 22 |
3.1. | Ziņu veidošana dažādu mediju kontekstā | 23 |
3.2. | Ziņu menedžments | 26 |
4. | POLITISKĀ KOMUNIKĀCIJA | 30 |
4.1. | Politiskā vara | 30 |
4.2. | Politikas komunikācijas modelis demokrātijā | 31 |
4.3. | Politikas un mediju attiecības | 32 |
5. | METODOLOĢIJA | 34 |
5.1. | Kontentanalīze | 34 |
5.2. | Gadījuma studijas (case study) | 35 |
5.3. | Intervija | 36 |
5.4. | Anketēšana un aptauja | 37 |
1. | VALSTS KANCELEJA | 39 |
1.2. | Valsts kancelejas funkcijas | 39 |
1.4. | Valsts kancelejas komunikācijas principi un ziņojumi | 41 |
2. | VALSTS KANCELEJAS KOMUNIKĀCIJAS AUDITS | 44 |
2.1. | Informācijas aspekts VK un mediju sadarbībā | 44 |
2.2. | Masu mediju un VK attiecības | 46 |
3. | EMPĪRISKAIS PĒTĪJUMS: VALSTS KANCELEJAS UN MASU MEDIJU PRAKSES ANALĪZE | 48 |
3.1. | Pētījuma rezultāti | 48 |
3.2. | Valsts kancelejas darbinieku aptaujas rezultāti | 52 |
SECINĀJUMI | 59 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 64 |
SECINĀJUMI
Lai gan autores veiktais pētījums ir neliels salīdzinājumā ar Valsts kancelejas iekšējās un ārējās komunikācijas auditu, autore saskatīja līdzīgus posmus un vadlīnijas. Darbs tika veikts ar interesi un pierādījās tas, ka divu gadu laikā pēc audita izveidošanas, situācija nav izteikti mainījusies:
· Valsts kancelejas publicitāte ir zemā līmenī un publikāciju saturiskā vērtība ir drīzāk negatīva;
· Valsts kanceleja novērtē savu darbu pozitīvi un atzīst, ka komunikācijas uzlabojumi nav nepieciešami;
· Valsts kancelejas loma mediju telpā ir saistīta ar citām institūcijām un notikumiem, kas ietekmē kopējo Valsts kancelejas tēlu negatīvi;
· Valsts kanceleja neuzskata, ka masu mediji ir galvenā iestādes mērķauditorija, lai gan tieši masu mediji ir tiešākais tēla un attieksmes veidotājs sabiedrībā, kuru Valsts kanceleja izdala kā galveno mērķauditoriju.
Lai gan autores veiktajā Valsts kancelejas iekšējā pētījumā neparādījās komunikācijas ar medijiem trūkums un nepieciešamība veikt labojumus, kontentanalīze pierādīja, ka komunikācijas uzlabojumi ir nepieciešami. Autore izdalīja vairākus trūkumposmus:
· VK ir nepieciešama aktīva, ierosinoša un aicinoša publicitāte, kura izslēdz tikai reaģējošas un skaidrojošas centrālās valsts iestādes statusu;
· VK ir nepieciešams vērst lielāku uzmanību uz krievu valodā rakstošo presi, jo kontentanalīzes rādītājs ir negatīvs un zems. Krievu valodā runājošo īpatsvars Latvijā ir pietiekami liels, lai ietekmētu kopējo VK tēlu;
· VK ir nepieciešams ieviest plānotas darbības pozitīva tēla veicināšanā un ir svarīgi atdalīt Valsts kanceleju atsevišķi no citām institūcijām;
· Ir svarīgi ne tikai ziņot un informēt, bet arī līdzdarboties rakstu un viedokļu rakstu publikāciju tapšanā, jo tiem ir lielāka ietekme uz sabiedrības viedokli.
…
Savā darbā “Valsts kancelejas un mediju komunikācijas prakses analīze (2007.-2009.)” autore apskata Valsts kancelejas un masu mediju komunikācijas mehānismus, sadarbības principus, trūkumus un labumus. Darbs tiek strukturēts divos blokos – teorētiskajā un empīriskajā. Pirmajā blokā autore apskata masu komunikācijas nozīmi mūsdienu Rietumu pasaulē, mediju lomas un iespējas politikā, ziņu menedžmentu un ziņu veidošanas īpatnības konkrēta medija kontekstā, kā arī politiskās varas un demokrātiskā modeļa aspektus. Otrajā daļā tiek veikts Valsts kancelejas funkciju un darbību apraksts, Valsts kancelejas iekšējā un ārējā komunikācijas audita analīze mediju aspektā, kā arī veikts empīriskais pētījums – Valsts kancelejas un masu mediju komunikācijas prakses analīze laika posmā no 2007. – 2009. gadam. Darba empīriskajā daļā autore pēta Valsts kancelejas sekundāros dokumentus, tādus kā Komunikācijas stratēģija un Iekšējās un ārējās komunikācijas audits. Lai apzinātu esošo Valsts kancelejas publicitātes un komunikācijas situāciju, tiek veikta kontentanalīze sešos dažādos Latvijas izdevumos, kā arī dziļa intervija ar Valsts kancelejas direktori Guntu Veismani un Komunikācijas departamenta darbinieku aptauja. Darba gaitā autore nonāk pie atzinuma, ka Valsts kancelejas komunikācijas iekšējais un ārējais novērtējums ir nesaskanīgs, un, ka komunikācijā ir jāievieš labojumi, jo problēma nezaudē savu aktualitāti. Atslēgvārdi: Valsts kanceleja, masu mediji, komunikācija
-
Prakses atskaite reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrā "Airport"
Prakses atskaite17 Mārketings, reklāma, Sabiedriskās attiecības, Uzņēmējdarbība
-
Uzņēmuma "Aerodium" mediju attiecības un to efektivitātes kritēriji
Referāts15 Mārketings, reklāma, Uzņēmējdarbība, Sabiedriskās attiecības
- Valsts kancelejas un mediju komunikācijas prakses analīze
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Darba tirgus analīze un nodarbinātības paaugstināšanas iespējas Latvijā
Diplomdarbs augstskolai85
-
LR Centrālās statistikas pārvaldes iekšējās komunikācijas analīze
Diplomdarbs augstskolai60
-
Iekšējās komunikācijas pilnveidošanas iespējas uzņēmumā SIA "Valmieras maiznieks”
Diplomdarbs augstskolai43
-
Eiropas parlamenta deputāta Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību aktivitāšu ietekme uz mediju dienaskārtību
Diplomdarbs augstskolai70
-
Internets un sabiedriskās attiecības Latvijā. Informācijas un pakalpojumu pieejamība sabiedrībai Latvijas Republikas ministriju interneta mājas lapās
Diplomdarbs augstskolai60