SECINĀJUMI
Balstoties uz literatūras apskatu par organizācijām, to iedalījumu, informāciju par Valsts darba inspekciju, kā arī pētījumu, kas tika veikts, lai veiktu Darba inspekcijas analīzi un identificētu problēmas, kā arī izstrādātu priekšlikumus problēmu novēršanai, darba autore var veikt sekojošus secinājumus:
Teorētiskie secinājumi:
1. Organizācija ir cilvēku kopums vienotu mērķu sasniegšanai, kā arī veselā un daļu savstarpējā sakārtošana vienotā funkcionālā sistēmā un atbildības nošķiršanā. Organizācija ir sociāls grupējums, kas izveidots, lai sasniegtu noteiktus rezultātus. Organizācija ir process, cilvēku apvienība jeb sociāla grupa, kurai ir kopīgas darbības programma, mērķi, uzdevumi.
2. Visas organizācijas tiek iedalītas formālajās un neformālajās organizācijās. Formāla organizācija ir cilvēku kooperācija, kuru raksturo mērķtiecība un darbību paredzamība, kā arī sakārtotība. Neformālas organizācijas ir spontāni izveidotas cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas, bet tās darbojas bez noteikta mērķa.
3. Organizācijas tiek iedalītas arī pēc tipiem – asociācijas, birokrātiskās organizācijas un totālās organizācijas. Asociācijas ir organizācijas, kurās cilvēki apvienojas brīvprātīgi. Birokrātiskās organizācijas ir visbiežāk sastopamās. Tajās ir noteikta hierarhija, kura realizējas kā daudzpakāpju vadības sistēma. Savukārt, totālās organizācijas ir birokrātisko organizāciju paveids. Šīs organizācijas funkcionē kā iestādes, kurās noteikts cilvēku kontingents uz ilgāku laiku tiek izolēts no sabiedrības, lai iespējami ilgākā laikā iemācītu principiāli jaunas sociālās uzvedības normas, pāraudzinātu indivīdus, vai arī, lai aizsargātu sabiedrību no attiecīgā kontingenta neprognozējamās, deviantās uzvedības, kas var apdraudēt citus cilvēkus un sabiedrības kārtību.
4. Organizācijas ārējā vide ir tie organizācijas funkcionēšanas nosacījumi un faktori, kas izveidojas samērā neatkarīgi no tās menedžmenta un var ietekmēt organizācijas darbību. Ārējās vides faktori iedalās tieši un netieši ietekmējošajos faktoros. Tieši ietekmējošie ārējās vides faktori ir patērētāji, konkurenti, piegādātāji, valsts likumdošana, sabiedriskās organizācijas, prese. Savukārt netieši ietekmējošo ārējo vidi veido valsts ekonomiskais stāvoklis, sociālkultūras attiecības, valsts politika, zinātnes, tehnikas progress, starptautiskās attiecības.
5. Organizācijas iekšējā vide ir tie galvenie organizācijas darbības nosacījumi un faktori, kas izveidojas tās menedžmenta darbības gala iznākumā. Organizācijas iekšējās vides faktori ir mērķi, darbinieki, struktūra, organizācijas kultūrvērtības un tehnoloģijas.
6. Par nozīmīgāko organizāciju teorija tiek uzskatīta klasiskā organizāciju teorija, kura koncentrējas uz organizāciju attīstību kopumā un uz tās darbības efektivitātes paaugstināšanas metodēm. Tiek izdalīta arī sistēmteorija.
7. Klasiskā organizācijas teorija izskaidroja organizācijas vadīšanas pamatus. Ievērojamākie klasiskās organizācijas teorijas pārstāvji ir Henrijs Faijols , Makss Vēbers un Lundals Urviks. H. Faijols industriālo darbību sadalīja 6 grupās, Makss Vēbers izstrādāja teoriju par birokrātiskām organizācijām, kā arī viņš izdomāja racionālas organizācijas izveidošanas noteikumus. Savukārt L. Urviks attīstīja un padziļināja H. Faijola izstrādāto teoriju par vadīšanas principiem.
…
