Diplomdarbs
Māksla, kultūra un vēsture
Literatūra
Valdnieka atspoguļojums Aishila un Sofokla traģēdijās-
Valdnieka atspoguļojums Aishila un Sofokla traģēdijās
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Ieskats traģēdijas žanra attīstībā | 5 |
2. | Literārā tēla raksturojums | 7 |
3. | Tirāniskais valdnieka tips | 13 |
4. | Ideālā valdnieka tips | 23 |
5. | Ambiciozā valdnieka tips | 31 |
6. | Heroiskā valdnieka tips | 36 |
Nobeigums | 40 | |
Tēzes | 43 | |
Izmantotā literatūra | 45 | |
Annotation | 47 |
V gs. pr. Kr. senajā Grieķijā uzplaukumu piedzīvo traģēdijas žanrs, kuram ir lemts atstāt neizdzēšamas pēdas uz literāriem procesiem ne tikai antīkajā pasaulē, bet arī ietekmēt literatūru līdz pat mūsdienām.
Drāmas aizsākumi, kā norāda Aristotelis savā darbā Poētika, ir meklējami Dionīsa kultā. Izrādes tika uztvertas kā dāvana vīna un auglības dievam Dionīsam. Tās notikušas viņam veltītajos svētkos – Lēnājos (janvāra beigās), kad galvenokārt tika izrādītas komēdijas, un Lielajos Dionīsijos (marta beigās), kad uzvestas gan traģēdijas, gan komēdijas. Sākumā svētkos koris dziedājis tikai slavas dziesmas Dionīsam, dejojot ap altāri, uz kura tika ziedots āzis. Vēlāk koris sācis apdziedāt arī dažādus vīna dieva dzīves notikumus. Par grieķu drāmas aizsācēju tiek uzskatīts ditirambisko dziesmu autors Tespīds (VI gs pr. Kr.), kas pirmais sāk izvēlēties atsevišķas Dionīsa dzīves epizodes un apstrādāt tās ne jau vairs vienas personas episkos stāstījumos, bet attēlot darbībā – izrādē.
Kā atzīmējis grieķu literatūras pētnieks P. Ķiķauka no reliģiska kulta un ceremonijām radusies, grieķu drāma sākotnēji attēlo tikai notikumus no dievu dzīves, bet jau Tespīds paplašina traģēdijas apvāršņus, piesaistīdams Dionīsa tēlojumam arī varoņu mītus. Turklāt viņš sācis lietot arī svinīgi patētisku valodu, līdz ar to traģēdija ieguvusi nopietnāku skanējumu. Tespīda sacerējumos jau iezīmējas galvenie grieķu drāmas elementi, tomēr tā vēl nav galīgi noformējusies, jo liriskais elements ir pārsvarā pār dialogu un darbību. Būtiska loma pie traģēdijas rašanās ir arī varoņu kultam. Hērodots liecina, ka Peloponēsas pilsētā Sikionā VI gs. pr. Kr. pastāvējis Argosas varoņa Adrāsta kults, kas ir atstājis savu ietekmi uz tautu. Arī Sicīlijā un Itālijas Grieķijā tika rīkoti spoži svētki par godu senajiem varoņiem, par ko liecina Stēsihora varoņu himnas. Varoņu dzīves stāsti, kas tika apdziedāti koru dziesmās, modinot gan sajūsmu, gan līdzcietību, līdzinās primitīvai traģēdijai, bez dramatiskuma.1 Tespīda aizsākto turpina viņa pēcteči Chorils, Pratins un Frīnihs (VI gs. otrā puse pr. Kr.), bet līdz pilnībai noslīpē izcilākie grieķu traģēdijas autori Aishils, Sofokls un Eripīds. Aishils ieviesis otro aktieri, līdz ar to parādās arī dialogs, bet Sofokls trešo, turklāt viņš ieviesis arī gleznotas dekorācijas.…
Bakalaura darbā ir izpētīti kādi valdnieka tipi atspoguļoti Aishila un Sofokla traģēdijās, izvērtējot viņu rīcību un pieļauto liktenīgo kļūdu (Ámartja) no morāli ētiskā viedokļa. Darba pirmajā daļā tiek sniegts ieskats traģēdijas izcelsmē, kā arī piedāvāts pārskats par literārā tēla izpratni antīkajā pasaulē un mūsdienās. Tiek sniegts arī vispārīga Aishila un Sofokla tēlu analīze. Darba teorētiskajā daļā izmantoti gan antīko autoru teorētiskie darbi, Aristoteļa „Poētika”, gan Horācija Ars poetica. Aristoteļa darbs sniedz ziņas par traģēdijas aizsākumiem un traģēdijai izvirzītajiem kanoniem. Caur Poētiku un Ars poetica tiek gūts priekšstats par prasībām, kādām jāatbilst traģēdijas tēlam antīkajā pasaulē. Definējot literāro tēlu, tiek aplūkoti arī mūsdienu zinātnieku darbi literatūras teorijā (J. Kursīte Dzejas vārdnīca, Literatūras teorija, Mazā literatūras terminu vārdnīca). Izpratni par literāro tēlu antīkajā literatūrā sekmējuši krievu zinātnieku J. Topuridzes un V. Jarho pētījumi, kuros analizētas atsevišķas ar literāro tēlu saistītas problēmas sengrieķu traģēdijās.
- Kultūras tēmas atspoguļojums drukātajos medijos
- Seno grieķu kara taktika un tās atspoguļojums Homēra eposā "Iliāda"
- Valdnieka atspoguļojums Aishila un Sofokla traģēdijās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Lingvokulturoloģiskā eseja literatūras stundās mazākumtautību programmas 11.klasē
Diplomdarbs augstskolai55
Novērtēts! -
Jaunu pašvaldību veidošanas iespējas Latvijā
Diplomdarbs augstskolai73
Novērtēts! -
Literatūra kā bērnu radošās darbības sekmētāja vecākajā pirmsskolas vecumā
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts! -
Skolotāja un skolēna sadarbība Annas Brigaderes pasaku lugas "Sprīdītis" apguves stundās 5.klasei
Diplomdarbs augstskolai90
Novērtēts! -
Nodarījuma un soda problēma latviešu reālismā 19. – 20.gs. mijā
Diplomdarbs augstskolai47
Novērtēts!