A. Čandlērs, viens no pirmajiem darbu par stratēģisko plānošanu autoriem, uzskata, ka stratēģija tā ir pamata ilgtermiņa mērķu un uzdevumu noteikšana katrā uzņēmumā un darbības kursa noteikšana, kā arī resursu sadale, kas ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.
Savukārt zinātnieks A. Ansoffs izceļ dažas atšķirīgas stratēģijas īpatnības:
Stratēģijas izstrādāšanas process netiek pabeigts ar kādu momentāno darbību. Parasti tas beidzās ar kopējo virzienu noteikšanu, pēc kuru vadīšana nodrošinās uzņēmuma augšanu un arī pozīciju nostiprināšanu.
Noformulētai stratēģijai ir jābūt izmantotai stratēģisko projektu izstrādāšanai. Stratēģijas loma meklējumos ir svarīga, pirmkārt ar to, ka tiek pievērsta uzmanība noteiktajām iespējām, otrkārt, lai atmestu visas pārējas iespējas, kas nav savienojamās ar stratēģiju.
Šīs stratēģijas nepieciešamība atkrīt, tad, kas notikumu reāla gaita izvedīs organizāciju uz vēlamo attīstību.
Stratēģiju veidošanas gaitā nevar paredzēt visas iespējas, kas atvērsies sastādot konkrēto pasākumu projektu.
Ja parādās precīzākā informācija var apšaubīt sākuma stratēģijas pamatojumu. Tāpēc ir nepieciešama atpakaļsaikne, kas ļauj nodrošināt savlaicīgo stratēģija pārformulēšanu.[2.;45]
Stratēģijas realizācijas process var būt iedalīts divos lielajos etapos:
1.stratēģiskās plānošanas process – stratēģiju klāsta izstrāde, sākot ar uzņēmuma bāzes stratēģiju un beidzot ar funkciju stratēģijām un atsevišķiem projektiem;
2.stratēģiskās plānošanas process – noteiktās stratēģijas realizācija laikā, stratēģijas pārformulēšana jauno apstākļu ietekmē.
Stratēģiskā plānošana ir sistematizēts un loģisks process, kas ir pamatots ar racionālo domāšanu. Tajā pašā laikā tā ir prognozēšanas, pētīšanas, alternatīvu aprēķināšanas un izvēles māksla.
Uzņēmuma stratēģijām ir jābūt izpildītām pēc hierarhijas principa. Turklāt stratēģiju līmeņi, to integrācija ir ļoti atšķirīgas atkarībā no to tipa un uzņēmuma izmēriem. Tā, parastai organizācijai var būt viena stratēģija, bet sarežģītai – vairākas, turklāt dažādos darbības līmeņos.
Stratēģiskā plāna konceptuālais modelis ļuj noteikt sekojošus uzņēmuma stratēģiskā plāna sastādīšanas etapus:
1.apkārtējās vides analīze
a.ārējā vide;
b.iekšējās iespējas.
2.uzņēmuma politikas noteikšana.
3.stratēģiju formulēšana un alternatīvu izvēle:
a.mārketinga stratēģija;
b.finansiālā stratēģija;
c.ražošanas stratēģija;
d.sociālā stratēģija;
e.organizācijas grozījumu stratēģija;
f.ekoloģiskā stratēģija.[6;79]
Uzņēmuma stratēģiskā plāna sastādīšanas pēc augstāk piedāvātas shēmas rezultāts ir dokuments, kas tiek dēvēts par „Uzņēmuma stratēģisko plānu”, kuram parasti ir sekojošās nodaļas:
1.uzņēmuma mērķi un uzdevumi;
2.uzņēmuma tekošā darbība un ilgtermiņa uzdevumi;
3.uzņēmuma stratēģija (bāzes jeb pamata stratēģija, pamata stratēģiskās alternatīvas);
4.funkcionālā stratēģija;
5.visnozīmīgākie projekti;
6.ārējo operāciju paraksts;
7.kapitālieguldījumi un resursu sadalīšana;
8.neparedzēto gadījumu plānošana.[8;85].…
