SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pēc uzņēmuma finansiālās analīzes veikšanas autore ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. Uzņēmums SIA „X” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, dibināts 2002. gadā, atbilsts mazā uzņēmuma kritērijiem pēc darbinieku skaita, kas netraucē tirgū konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem.
2. Uzņēmuma bilances kopsumma analizējamā periodā ir bijusi svārstīga, tomēr 2008. gadā tā palielinājusies par 12,52%, kas uzņēmuma attīstības perspektīvām vērtējams pozitīvi. Tas liecina par uzņēmuma saimnieciskās darbības paplašināšanos.
3. Debitoru apjoms 2007.gadā palielinājies par 217% pircēju un pasūtītāju parādu dēļ tas ir saistīts ar klientu nespēju laikus veikt samaksu par saņemtajiem pirkumiem un pakalpojumiem uzņēmumā. Arī 2008. gadā ir vērojams debitoru palielinājums.
4. Naudas līdzekļu samazinājums 2007. gadā par 75%, liecina par uzņēmuma brīvo līdzekļu ieguldījumu uzņēmuma saistību segšanai, savukārt 2008. gada līdzekļu palielinājums par 155% attiecībā pret 2007. gadu liecina par to, ka uzņēmums ir uzkrājis brīvos naudas līdzekļus, kurus nav ieguldījis saimnieciskajā darbībā, līdz ar to līdzekļu izmantošana bijusi neefektīva.
5. Uzņēmums ir veicis īstermiņa aizņēmumus no uzņēmuma īpašnieka uzņēmuma vajadzībām un nav veicis norēķinus par iepriekšējo gadu neizmaksātajām dividendēm.
6. Peļņa pirms nodokļiem samazinājusies vēl par 14,28% salīdzinājumā ar 2007.gadu. Uzkrājumi atliktajam nodoklim 2008. gadā palielinājušies par 188,5% salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad šīs postenis bija ar mīnus zīmi.
7. Uzņēmuma likviditāte gan 2008.gadā, gan iepriekšējos gados vērtējama kā augsta. Uzņēmuma rīcībā ir lieli brīvie naudas līdzekļi, kas sastāda lielu daļu no kopējiem apgrozāmajiem līdzekļiem.
8. Finansiālās atkarības koeficients lielums analizējamā periodā ir augsts un ir tendence palielināties. Augsts šī rādītāja līmenis liecina par uzņēmuma grūtībām atmaksāt aizdotās summas, jo par tām jāmaksā liela procentu summa.
9. Pašu kapitāla īpatsvara koeficientam šajā laika periodā ir tendence samazināties ļoti strauji. Uzņēmums pārsvarā strādā ar aizņemto kapitālu. Zems šī koeficienta līmenis norāda, ka uzņēmums neprot strādāt ar piesaistītiem līdzekļiem.
10. Finansiālā līdzsvara koeficients analizējamā uzņēmuma gadījumā ir lielāks par normas noteiktajām robežām, uzņēmuma finansēšanā vairāk tiek izmantoti aizņemtie līdzekļi un tendence turpina palielināties. Koeficienta palielinājums liecina par to, ka palielinājies risks saistību atmaksāšanā un uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.
11. Maksājamo procentu seguma koeficients liecina par to, ka peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas pārsniedz maksājamo procentu summu. Kreditori var būt droši, ka uzņēmums spēs samaksāt tiem pienākušos procentus.
12. Aktīvu aprites koeficients norāda uz to, ka 2008.gadā uz vienu ieguldīto latu uzņēmums gūst ieņēmumus Ls 1,61.
13. Realizācijas rentabilitātes koeficients liecina par to, ka viens apgrozījuma lats ir devis Ls 13,10 tīrās peļņas.
14. Bruto peļņas rentabilitāte pēdējos divus gadus tā ir pieaugusi. Tas nozīmē, ka šajos gados uzņēmums ir optimizējis ražošanas izmaksas, samazinot nelietderīgās izmaksas, palielinot savas produkcijas un pakalpojumu cenu.
15. Pašu kapitāla rentabilitāte no īpašnieka viedokļa ir pats svarīgākais rentabilitātes rādītājs. 2006.gadā īpašnieks par katru ieguldīto latu saņēma 94 santīmus lielu peļņu. Nākamajos gados rentabilitāte samazinājās par apmēram 1% punktu gadā.
16. Uzņēmuma maksātspēja tika prognozēta pēc diviem dažādiem modeļiem un neviens no modeļiem nepieļauj uzņēmuma maksātnespējas jeb bankrota iestāšanos, tāpēc var uzskatīt, ka tuvākā gada laikā uzņēmums turpinās veiksmīgi darboties un maksātnespēja neiestāsies.
Balstoties uz veikto analīzi un izdarītājiem secinājumiem, autore izvirza sekojošos priekšlikumus:
1. Uzņēmuma vadībai turpmāk regulāri analizēt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, lai laicīgi atklātu problēmas, attīstības virzienus, kā arī iespējas savus līdzekļus izmantot efektīvāk. Kompleksu finansiālās darbības analīzi veikt katru gadu pēc gada pārskata sastādīšanas.
2. Uzņēmuma vadībai jāpievērš uzmanība starpībai starp bruto peļņu un peļņu pirms nodokļiem. Starpības samazināšanā nepieciešams veikt izmaksu samazināšanu.
• Administrācijas izmaksu minimizēšanai uzņēmumam nepieciešams samazināt sakaru izdevumus, nosakot limitus katram darbiniekam, izmantot piedāvātās mobilo sakaru operatoru atlaides, ekonomiskus pieslēguma veidus, jo daudzi darbinieki izmanto darba telefonu personīgām vajadzībām.
• Ieviest uzņēmumā maršruta lapas, kas ļautu kontrolēt degvielas patēriņu un tā izmaksas, atbilstoši nobrauktajiem km. Noslēgt līgumus ar degvielas pārdošanas kompānijām, izmantojot degvielas kartes, saņemot atlaides degvielai, automašīnu apkopei. Sabalansēt vairāku pasūtījumu izpildi vienā produkcijas piegādē.
• Uz darbinieku algu posteņa samazinājuma pamata, samazināt arī administrācijas algas. Līdz ar to samazinātos arī sociālās apdrošināšanas izmaksas, kopējās administrācija izmaksas.
3. Uzņēmuma vadībai nepieciešams sekot līdzi debitoru parādu aprites ilgumam, lai tas nepalielinātos. To var samazināt, nosakot īsākus maksāšanas termiņus un stingrāk kontrolējot termiņu ievērošanu, piešķirot klientiem atlaides, laicīga vai priekšlaicīga rēķina apmaksai. Grāmatvedībā ieviest debitoru analītisko uzskaiti. Ieviest atgādinājumu un brīdinājumu vēstules par rēķina atmaksas termiņa kavējumu un iespējamu uzņēmuma debitora datu iesniegšanu parādu piedziņas kompānijai.
4. Pēc uzņēmuma darbības turpināšanas principa, ieplānot ilgtermiņa ieguldījumu resursus atjaunošanu nākamajos gados, iegādājoties jaunas modernizētas programmas dizaina jomā, palielināt pamatlīdzekļu apjomu, iegādājoties darba galdus kvalitatīvāka darba rezultātam un ātrākai pasūtījuma izpildei.
…
