Secinājumi
1. Publiskā iepirkuma likuma regulējums ir galvenais tiesiskais pamats uzņēmuma kvalitatīvai sagatavošanai iepirkuma veikšanai Latvijā.
2. Publiskā iepirkuma likuma tiesiskais regulējums valstī ir pastāvējis jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
3. Publiskā iepirkuma likums tiek regulāri uzlabots un pilnveidots, par ko liecina biežie grozījumi pēdējo gadu laikā (autors to skaidro ar ES prasību piemērošanu).
4. Pasūtītājs piegādātāju sīvas konkurences apstākļos iegūst preces vai pakalpojumus par zemākajām tirgus cenām, taču bieži vien tie nav kvalitatīvi.
5. Kvalitatīvi sagatavojot uzņēmumu iepirkuma procedūrai tiek radītas jaunas iespējas uzņēmējiem palielināt apgrozījumu, peļņu un paplašināt tirgus daļu.
6. Atbildīgās amatpersonas bieži vien nav kompetentas pareizi sagatavot uzņēmumu iepirkuma veikšanai.
7. Pretendentiem nav vajadzīgo zināšanu lai pareizi sagatavotu savus piedāvājumus.
8. Kritērijs – zemākā cena ir neobjektīvs vērtēšanas paņēmiens, jo tā uzskata gan pasūtītāji, gan pretendenti, gan darba autors pēc atsauksmēm un publikācijām masu mēdijos.
9. Uzņēmuma sagatavošana iepirkumam ir birokrātisks process, arī no piegādātāju viedokļa.
10. Pasūtītājs veicot iepirkuma procedūru uzņēmumā apzinās piedāvāto cenu reālo līmeni.
11. Iepirkumu procedūras dod uzņēmumiem iespēju efektīvi plānot savus finansu resursus.
12. Pēc informācijas masu mēdijos, autors secina, ka publisko iepirkumu tirgū joprojām iespējami un novēroti koruptīvi darījumi.
13. Dalība iepirkumu procedūrās uzņēmējiem prasa zināmus līdzekļus.
14. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa (www.iub.gov.lv) ir izsmeļošs informācijas avots sagatavojot uzņēmumu iepirkuma procedūrām, gan pretendentiem.
…