Jebkura veida uzņēmējdarbības sekmīgai attīstīšanai nepieciešami triju veidu resursi: finanšu resursi, informatīvo tehnoloģiju resursi un cilvēku resursi. Pirmos divus, ne bez grūtībām, taču var atrast un administrēt salīdzinoši viegli, taču tieši cilvēku resursu atlase, novērtēšana, motivēšana un apmācība ir izaicinājums ikvienam vadītājam, ikvienam uzņēmējam. [36] Par uzņēmuma vadītāju var spriest pēc viņa organizācijas darbiniekiem. Uzņēmuma vadīšana mūsu ļoti dinamiskajā laikmetā un saspringtos konkurences apstākļos ir sarežģīts darbs, ko nevar darīt veiksmīgi un efektīvi, balstoties uz vienkāršām iemācītām formulām un skaitļiem.
Vadīt cilvēku resursus nozīmē veikt viņu darba organizēšanu, organizēt viņus un radīt motivāciju viņu kopīgam darbam, lai īstenotu noteiktus uzņēmuma mērķus. Vadītājiem jāizprot cilvēku vajadzības un uzvedība, lai kļūtu par autoritatīviem līderiem, kuri spēj iedvesmot un veicināt savu kolēģu izaugsmi.
Vadīšanas stils ir katra vadītāja individuāla pamatizturēšanās pret saviem darbiniekiem.
Neeksistē neviens pilnīgi pareizs vai nepareizs cilvēku vadīšanas stils – dažādās situācijās jāizmanto dažādas pieejas, taču pastāv dažādi pamatprincipi un paņēmieni, kurus var izmantot, lai izveidotu komandai un tās mērķiem atbilstošu pārvaldes struktūru.
Dažādi vadības stili izmaina vadītāja un darbinieka attiecības. Katram vadības stilam ir atšķirīgas ietekmēšanas metodes un ietekmes rezultāts. Pareizi un situācijai atbilstoši izvēlēts vadīšanas stils palīdzēs uzņēmumā izvairīties no nelabvēlīga psiholoģiskā klimata, gaisotnes un no stresa.
Vadīšanas stils ir vadīšanas un metožu kopums konkrētā kolektīvā vai uzņēmumā. Tas ietver tādus vadīšanu raksturojošus elementus kā:
1)pieņemtie saimnieciskās un sociālās attīstības plānošanas paņēmieni; uzņēmuma struktūra;
2)sociāli psiholoģiskā gaisotne; personāla vadīšanas politika;
3)apmaksas un darba stimulēšanas sistēma; darba organizācija un kultūra;
4) telpu interjers;
5) uzņēmuma estētiskais veidols;
6)atpazīstamība un tamlīdzīgi.
Galvenās problēmas uzņēmējdarbības attīstībā pēc darba autora domām Latvijā ir:
1)zema uzņēmumu konkurētspēja;
2)nepietiekošas zināšanas, lai sekmētu progresīvo biznesa ideju un tehnoloģiju pārņemšanu un ieviešanu;
3)nepietiekoši finansu resursi uzņēmējdarbības attīstībai;
4)uzņēmējdarbību ne pārāk veicinoša nodokļu sistēma un administrēšana;
5) lielas izmaksas kvalitātes sistēmas un standartu ieviešanai;
6)likumdošanas nesakārtotība un daudz birokrātisko šķēršļu.
Mūsdienās vadīšana ir sasniegusi zinātnes līmeni un tiek saukta svešvārdā - par menedžmentu jeb vadībzinībām. Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finanšu, materiālo un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti. …
