Septīto gadu dzīvojam 21. gadsimtā. Visa pasaule attīstās, gan zinātnes, gan ekonomikas līmeņos. Mūsdienās ir sarežģīti izsekot straujajam notikumu ritmam, kas valda uzņēmējdarbībā. Attīstības procesu varētu padarīt vieglāku un tā sekas saprotamākas un prognozējamākas, ja tiktu pievērsta lielāka uzmanība uzņēmējdarbības vides pētīšanai un ietekmes novērtēšanai.
Uzņēmējdarbības vides nemitīgās izmaiņas ietekmē arī banku sektoru. Latvijā nepārtraukti notiek nozīmīgas pārmaiņas. Vispirms – neatkarības atgūšana un pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomikas modeli. Tad gatavošanās un iestāšanās Eiropas Savienībā. Paralēli tam – nepārtrauktās politisko partiju nesaskaņas un valdību maiņas. Visi šie notikumi izraisa gan likumdošanas izmaiņas, gan valsts ekonomiskā stāvokļa izmaiņas. Kaut gan šobrīd valsts ekonomiskais stāvoklis strauji uzlabojas, sociālā situācija par to neliecina. Uzņēmumiem jārēķinās ar šādām izmaiņām un jācenšas piemēroties tām.
Komercbankas ir ļoti specifiski uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus finanšu jomā. Bankas mūsdienās spēlē lielu lomu visu cilvēku dzīvē. Visās ekonomikas jomās piedalās banku sektors. Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Uzņēmumi var attīstīt savu darbību gūstot finansējumu aktīviem no banku kredītiem. Arī fiziskās personas arvien vairāk izmanto banku pakalpojumus gan ņemot dažādus kredītus un veicot noguldījumus, gan ikdienā norēķinoties ar viedkartēm un internetbanku nevis ar skaidru naudu. Komercbankas darbība ir arī tiešā veidā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un klientu makstātspējas.
Autors nolēma aplūkot a/s „Hansabanka” ārējās vides faktorus, jo tā ir viena no vadošajām komercbankām Latvijā. Tūkstošiem cilvēku uztic šai bankai savus naudas līdzekļus un ikdienas izmato tās piedāvātos pakalpojumus. Tas ir uzņēmums ar pieredzi un izaugsmes iespējām. Taču jāņem vērā tas, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā strauji mainās. Bankai ir jāplāno, kā saglabāt iekaroto tirgus daļu, kā attīstīties un paplašināties tālāk. Tieši tādēļ autors izvēlējās rakstīt kursa darbu par šo aktuālo tēmu – „Uzņēmējdarbības ārējā vide Latvijā un tās nozīme a/s „Hansabanka” attīstībā”.
Darba mērķis ir, balstoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vides un a/s „Hansabanka” ārējās vides ietekmējošo faktoru izpēti izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus uzņēmuma ārējās vides problēmu risināšanai, kas radušies no tā neatkarīgu iemeslu dēļ.
Darba mērķa sasniegšanai autors izvirza šādus darba uzdevumus:
veikt ārējās vides faktoru izvēli un to teorētisko analīzi;
aplūkot a/s „Hansabanka” vēsturisko attīstību un svarīgāko tās darbības rādītāju dinamiku;
noskaidrot bankas piedāvāto pakalpojumu sortimentu;
veikt Latvijas un a/s „Hansabanka” ārējās vides tieši ietekmējošo faktoru izpēti;
izdarīt Latvijas un a/s „Hansabanka” ārējās vides netieši ietekmējošo faktoru analīzi.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, kā arī no izmatotā literatūras un avotu saraksta. Darba pirmajā nodaļā autors noskaidro uzņēmuma ārējās vides būtību, kā arī ārējo vides faktoru grupas dažādu ekonomikas teorijas autoru skatījumā, un teorētiski aplūko izvēlētos ārējās vides faktorus. Otrās nodaļas ietvaros autors dodot ieskatu gan a/s „Hansabanka” vēsturiskajā attīstībā un tās darbības rādītāju dinamikā, gan arī bankas piedāvāto pakalpojumu sortimentā fiziskajām un juridiskajām personām. Darba trešajā nodaļā autors izpēta Latvijas uzņēmējdarbības un a/s „Hansabanka” ārējās vides tieši ietekmējošos faktorus: patērētājus, konkurentus, piegādātājus, valsts likumdošanu, sabiedriskās organizācijas un presi un valsts ekonomisko stāvokli, kā arī ar šiem faktoriem saistītās problēmas un to iespējamos risinājumus. Ceturto bakalaura darba nodaļu autors velta valsts un bankas ārējās vides netieši ietekmējošo faktoru analīzei, kurā aplūko šādus faktorus: sociālkultūras attiecības, valsts politiku, zinātni un tehniku, kā arī starptautiskās attiecības.
Darba izstrādāšanai izmantotas ekonomiskās un statistiskās analīzes metodes.
Pētījuma periods ir no 2005. – 2007. gadam, jo darba mērķis vairāk ir vērsts uz konkrētas situācijas novērtēšanu. Taču vairāki statistikas dati un darba teorētiskā bāze ir ņemta arī no vecākiem avotiem, lai autors gūtu labāku priekšstatu par pētāmo jautājumu loku un varētu veikt precīzākus aprēķinus. …
