Secinājumi
1. Pedagoģiskais process pirmskolā ietver sevī izglītošanas, audzināšanas un vispārējās attīstības, nevienu no tiem nevar izcelt kā būtiskāko, jo visi ir savstarpēji saistīti. Pedagoģiskajā procesā nozīmīga loma ir savstarpējai mijiedarbībai starp bērniem un pedagogiem, bērniem savā starpā, pozitīva savstarpējā mijiedarbība nodrošina pozitīvas mācību vides veidošanos.
2. Pirmskolas izglītības posmā bērna dzīves neatņemama sastāvdaļa ir rotaļa, uz tām balstās arī mācību process, kā arī nodarbībām ir jābūt interesantām, dažādām, izmantojot izteiksmīgus uzskates materiālus.
3. Uzmanības jēdziens ir samērā komplekss, un tas ir priekšnosacījums ikvienai cilvēka apzinātai darbībai. Tiek izšķirti tīšās, netīšās un pēctīšās uzmanības veidi. Pirmskolas izglītības procesa ietvaros būtu jāattīsta tieši tīšā uzmanība. Tīšajai uzmanībai ir raksturīgs mērķtiecīgums, organizētības ievirze un noturība. Tīšā uzmanība ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai mācību vielas apguvei.
4. Veicot pētījumu pirmskolas izglītības iestādē, darba autore secināja, ka lielākajai daļai bērnu ir raksturīgs vidējs un zems uzmanības noturības līmenis, tomēr veicot mērķtiecīgu darbību ar apkopotajiem uzmanības attīstīšanas uzdevumiem, bērnu uzmanības noturības līmeni izdevās uzlabot. Tas nozīmē, ka organizēts, mērķtiecīgs darbs, izmantojot dažādus uzdevumus, pozitīvi ietekmēt 6-7 gadus vecu bērnu uzmanības noturību.
5. Veicot pirmskolas pedagogu anketēšanu, darba autore secina, ka lielākā daļa pedagogu savā darbā sastopas ar bērnu uzmanības nenoturības problēmu, kuru viņi cenšas risināt, izmantojot dažādas metodes un integrējot dažādas prasmes un iemaņas.
…