Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšana un rekonstrukcija

2.1. Ūdensapgādes tērauda cauruļvadu rekonstrukcija
Tērauda caurulēm, kuras tika izmantotas maģistrālo ūdensvadu būvniecībai pagājušā gadsimta 60-80. gados nebija nekāda iekšējā aizsargpārklājuma. Uzsākot izmantot Rīgas ūdensapgādē ūdeņus no virszemes avotiem pēc to ķīmiskas apstrādes, ūdensvada tīklā nokļuva ķīmiski nestabils ūdens, kas izsauca tērauda cauruļvadu iekšpusē strauju korozijas procesu kā rezultātā efekts bija līdzīgs kā veciem ķeta vadiem - saskares virsmas palielināšanās un straujāka dzelzs un mangāna savienojumu izdalīšanās ūdenī.
Tērauda cauruļvadu ārējā izolācija nenodrošināja pilnvērtīgu cauruļu materiālu aizsardzību, ja tie tika ieguldīti zem gruntsūdens līmeņa, vēl jo vairāk ķīmiski agresīvās gruntīs. Iekšējā un ārēja korozija izsauc strauju cauruļu sieniņu biezuma samazināšanos un daudzu sīku atveru izveidošanos, kuras kopumā rada ievērojamu noplūdi no cauruļvada.

2.2. Stratēģisko ūdensapgādes sistēmas aizbīdņu nomaiņa un ūdens uzskaites zonējuma izveide
RŪAVP I fāzes realizācijas gaitā, kā atsevišķs projekts tika realizēts ūdensvada un kanalizācijas tīklu rehabilitācijas pilotprojekts. Kā viens no galvenajiem darba gaitā konstatētajiem faktiem bija ūdensvada tīklu noslēgarmatūras sliktais tehniskais stāvoklis. Pilotprojekta zonās par nestrādājošu tika atzīts 35% no kopējā noslēgarmatūras skaita, jeb attiecinot šo % uz visu ūdensvada tīklu - 3800 vienību.
Nestrādājoša noslēgarmatūra rada sekojošas problēmas:
a) nespēju savlaicīgi atslēgt bojāto posmu, kā rezultātā ir lieli ūdens zudumi, tiek radīti materiālie zaudējumi (izskalotas brauktuves, appludināti pagrabi u.t.t);
b) bojājuma likvidācijas laikā tiek pārtraukta ūdens padeve ievērojami lielākam patērētāju skaitam nekā tas būtu nepieciešams;
c) nav iespējams sekmīgi regulēt ūdensvada tīkla darbību, veikt pastāvīgu nelietderīgo noplūžu kontroli, atsevišķos gadījumos radot ūdens kvalitātes problēmas.
Ņemot vērā uzskaitītās problēmas RŪAVP I fāzes ietvaros tika izstrādāta „Ūdensvada tīkla aizbīdņu nomaiņas stratēģija”, kura kalpoja par pamatu konkrētā projekta izstrādei. Projekta pamatideja ir panākt stāvokli, kad viss ūdensvada tīkls nosacīti sadalāms lielos rajonos – rajonu mērīšanas un kvalitātes apgabalos, kuri savukārt dalās mazākos u.t.t. un kas dos iespēju atsevišķi kontrolēt ūdens patēriņu un kvalitāti katrā no šiem rajoniem. Ir nepieciešams uzsvērt, ka konkrētais projekts aptver tikai daļu ( I etaps) no visa nomaiņas stratēģijā paredzēta apjoma.

2.3. Stratēģisko maģistrālo ūdensapgādes cauruļvadu rekonstrukcija
Neskatoties uz to, ka dzeramā ūdens kvalitāte tā sagatavošanas vai iegūšanas avotā atbilst visām standartu prasībām, pie gala lietotāja ūdens nonāk, veicot īsāku vai garāku ceļu pa cauruļvadiem, kuri atkarībā no to tehniskā stāvokļa, vairāk vai mazāk ietekmē ūdens kvalitāti. Cauruļvadu novecošanas gaitā ūdenī nonāk arvien vairāk dzels un citu ķīmisko elementu no cauruļvada sieniņām, kas vecu cauruļvadu gadījumā rada būtiskas izmaiņas dzeramā ūdens kvalitātē.
Ilgstošas ekspluatācijas laikā, kā viens no piemērotākajiem materiāliem ūdensvadu tīklu izbūvei, ir ticis atzīts ķets un tā modifikācijas. Tomēr neskatoties uz materiāla ilgmūžību arī ķeta cauruļvadi ir pakļauti novecošanai. Par pieņemamu tiek uzskatīts ķeta cauruļvadu vecums līdz 100 gadiem (kas gan 2 reizes pārsniedz normatīvo). Par 100 gadiem vecāki cauruļvadi rada problēmas (tajā skaitā ar ūdens kvalitāti saistītas), kuru atrisināšanas visekonomiskākais un efektīvākais paņēmiens ir šo cauruļvadu nomaiņa.
Rīgas ūdensvada tīklā tiek ekspluatēti 102 km ķeta ūdensvada posmu, kuru vecums pārsniedz 100 gadu. Vecākais no tiem ir ekspluatācijā no 1862.gada – 140 gadus.
…