Pēc neatkarības atgūšanas, liela uzmanība Latvijas valsts tautsaimniecības attīstībai ir veltīta īpašumtiesību lietu sakārtošanai Latvijas PSR atstātajam rūpnieciskajam mantojumam un mājsaimniecību nekustamajam īpašumam, investīciju piesaistei jaunu darba vietu nodrošināšanai, kā arī ekoloģiskās vides uzlabošanai. Visi šie valsts makro līmeņa pasākumi ir vērsti sociālās labklājības paaugstināšanai un saglabāšanai.
Tomēr jāatzīst, ka iedzīvotāju labklājība nebalstās tikai uz maksimālu ienākumu gūšanu ar mērķi nodrošināt aizvien pieaugošu patēriņu. Svarīga ir izdevumu struktūras racionāla izvērtēšana, kas ļautu ne tikai ražošanai un pakalpojumiem, bet arī patēriņam uzlabot savu nosacīto lietderības koeficientu.
Temata aktualitāte sakņojas apstāklī, ka līdz šim mūsdienu tirgus ekonomikas un straujā zinātniski-tehnoloģiskā progresa apstākļos maz ievērības ir veltīts valsts iedzīvotāju ekonomisko attiecību psiholoģiskajam klimatam. Darbā apskatītā teorija ir aktuāla ar to, ka lielākā mērā akcentē neekonomiskas dabas sociālo parādību ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem, to savstarpējo mijiedarbību. Lai gan tirgus dalībnieku ekonomisko attiecību pamatlikumi netiek apšaubīti, teorijā uz atsevišķiem piemēriem tiek parādīts, ka dažkārt šķietami loģiska motivācija noved pie neekonomiskām sekām un rezultātā veidojas tirgus paradoksi, kas plašāk raksturoti darba trešajā nodaļā.
Sakarā ar augšminēto izvēlēta maģistra darba tēma “T.Veblena patērētāju uzvedības teorija un tās aktualitāte mūsdienās”. Maģistra darba mērķis ir izanalizēt minētās teorijas argumentus un izmantotos piemērus, izvērtēt to pamatotību un secināt par to aktualitāti un izpausmes veidiem mūsdienu Latvijas apstākļos.
Ekonomikas zinātnē nav vienkāršu noteikumu, lai atšķirtu pareizu teoriju no kļūdainas, adekvātu no neatbilstošas. Ar teoriju atspēkošanas kritēriju var iedalīt visus ekonomiskos izteikumus pozitīvos un normatīvos un tādā veidā norādīt, kādā jomā ir jāveic empīriskie pētījumi. Turklāt var parādīt, ka pat normatīvām tēzēm ir slēpts pozitīvs pamats, kas atstāj iespēju kādreiz pārbaudīt tās empīriski.
Tomēr atsevišķas substancionālas normatīvas teorēmas nekad neizdosies pakļaut empīriskai pārbaudei. Bez tam pastāv tēžu un teorēmu kopums, kas attiecas uz ekonomisko uzvedību, bet neļauj to prognozēt. Savā ziņā liels apjoms pastāvošo ekonomisko doktrīnu līdzinās sava veida metafizikai.
Lielā mērā arī T.Veblena teorija un tās attīstītāju vēlākie darbi pieder pie šīs ekonomikas grūti matimatizējamās daļas, kas jebkuram tās analizētājam nopietni apgrūtina atšķirt vērā ņemamos pamatkritērijus no tukšiem spekulatīviem izteikumiem. Jāņem vērā, ka atšķirībā no stingri determinētām ekonomikas disciplīnām kā ekonometrijas, statistikas u.c., patērētāju uzvedības teorijas ir vienas no laikā vismainīgākajām un pārvērtējamākajām.
Attiecīgi apskatītā un līdzīgas teorijas balansē starp zinātni un atsevišķu indivīdu novērojumu aprakstiem un secinājumiem, kas ekonomikas literatūra dažkārt tiek apzīmēts ar terminu “aprakstošā ekonomika”. Jebkurā gadījumā neoklasiskajai teorijai veltītā kritika daudzreiz bija pamatota, kaut arī nesniedza tās vietā stingri novatorisku virzienu.
Tāpēc darba izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešams risināt sekojošus uzdevumus:
1)dot ieskatu teorijas rašanās sociālekonomiskajiem apstākļiem;
2)analizēt teorijā apskatīto psiholoģisko problēmu loku ietekmi uz ekonomiskām parādībām, papildinot to ar autora kritiskām piezīmēm;
3)kritiski novērtēt teorijas postulētos secinājumus;
4)radīt teorijas empīriskai daļai matemātisku determinējumu;
5)saistīt teoriju ar jaunajiem apstākļiem un pamatot tās aktualitāti ar mūsdienīgiem piemēriem. …
